Šī diena Latgalē
29. jūlijs
Dzimšanas dienas
Rjazaņas apgabalā (Krievija) dzimis VLADIMIRS BIRKINS.
Militārs darbinieks (Krievijas armijas ģenerālmajors, kara inženieris, Daugavpils cietokšņa inženieru nodaļas priekšnieks).
Miris 1902. gada 28. septembrī Daugavpilī. Apbedīts cietokšņa kapos.
Balvu pagasta Aizezerē dzimis ARTŪRS BURTNIEKS.
Izglītības darbinieks (Rundēnu skolas direktors).
1938. gadā vadīja Rundēnu vidusskolas celtniecību, bija represēts uz Sibīriju.
Kalupes pagasta Pabēržos dzimis JURIS (SENIORS) PABĒRZS.
Jurists (miertiesnesis /Daugavpils apriņķis, 1917-1918, 1922-1923/, tiesnesis /Daugavpils apriņķis, 1919-1920/, Latgales apgabaltiesas loceklis /1923-1926/, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs /1926, 1928, 1929, 1931-1934, 1934-1940/, advokāts un juriskonsults /Rīga,1944-/);
valstsvīrs (Latgales lietu ministrs bez portfeļa /1926-1928/, tieslietu ministrs (1929-1931), Tautas labklājības ministrs /1934/, tieslietu ministrs A.Kirhenšteina valdībā /1940/),
politiķis (Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 3., 4. Saeimas /Latgales vēlēšanu apgabals, 1928-1934/ , Tautas saeimas, vēlāk LPSR AP deputāts /Prezidija loceklis; Latgales vēlēšanu apgabals, /1940-1947/),
prese darbinieks (laikraksta LATGALĪTS redaktors /1920-1922/, žurnāla DZIMTENES SKAŅAS redakcijas loceklis /1925/),
literāts (pirmā latgaliešu dzejas krājuma autors /1913/,
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis /1920/).
Miris 1961. gada 22. aprīlī Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.
Launkalnes pagastā dzimis JŪLIJS KRIĶIS.
Inženieris (Līvānu kūdras fabrikas pārvaldnieks, fabrikas būvdarbu vadītājs),
purvu pētnieks (Latvijas ZA Purvu zinību institūta zinātniskais līdzstrādnieks).
Miris 1983. gada 10. novembrī Carnikavā. Apbedīts Siguldas kapos.
Ezernieku pagastā dzimis PĀVILS LUBGĀNS.
Otrā pasaules kara dalībnieks (policijas pulka "Kurzeme" kareivis).
Apbalvots ar Otrās šķiras Dzelzs krustu.
Rēzeknē dzimis IGORS DANILĀNS.
Zinātnieks (ģeologs, ģeoloģijas doktors /1958/, Latvijas Universitātes Ģeoloģijas institūta direktors /1994-2007/),
izglītības darbinieks (profesors, LU katedras vadītājs),
valsts emeritētais zinātnieks,
Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda loceklis.
Miris 2007. gada 22. septembrī Rīgā.
Aglonas pagastā dzimis PĒTERIS ZUKULIS.
Izglītības darbinieks (Aglonas profesionāli tehniskās skolas direktora vietnieks, Daugavpils 38.profesionāli tehniskās skolas dibinātājs, direktors /1967),
tautsaimieks (Preiļu siera rūpnīcas pirmais direktors /30.11.1972-1988/).
1989.gadā piešķirts Nopelniem bagātā rūpniecības darbinieka goda nosaukums.
Miris 2002. gada 24. jūlijā.
Daugavpilī dzimusi HELGA KRŪKLE.
Māksliniece (dizainere).
Daugavpilī dzimis JURIS VOLOSTŅIKOVS.
Mediķis (Jelgavas pilsētas galvenais ārsts /1980-1991/; Latvijas profilaktoriskās medicīnas darbinieku asociācijas prezidents /1991-/, valsts aģentūras “Sabiedrības veselības aģentūra” (SVA) Jelgavas filiāles vadītājs),
sabiedriskais darbinieks (5.Saeimas deputātu kandidāts /1993/).
Dzimusi DAINA CAREVA.
Daugavpils arhitekte.
Dzimusi INGA GOLDBERGA.
Latgales reģiona Attīstības aģentūras (LRAA) direktore /2002/,
Daugavpils pilsētas domes izpilddirektora vietniece, Pilsētas attīstības departamenta vadītāja /2003-2009/,
AS „Ditton pievadķēžu rūpnīca” Padomes locekle /2009-/.
Atceres dienas
Balvos miris NIKOLAJS IVANOVS. Apbedīts Šķilbēnu pareizticīgo kapos.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsseržants 6. Rīgas kājnieku pulkā). Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par izlūku braucienu 1919. gada 12. oktobrī uz Daugavas kreiso krastu.
Dzimis 1895. gada 18. decembrī Pleskavas guberņā.
Maskavā nošauts pēc nāves sprieduma RŪDOLFS CEPLĪTIS.
Militārais darbinieks (pulkvedis, 9.Rēzeknes pulka komandieris).
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks Kalpaka bataljonā. Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Dzimis 1895. gada 16. aprīlī Ceraukstes pagastā.
Noriļskā nošauts ŽANIS KĀRLIS SPROĢIS.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsleitnants 1. Liepājas kājnieku pulkā).
Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par izlūku gājienu un cīņu 1920. gada 13. jūnijā pie Blontiem Latgalē.
Dzimis 1895. gada 4. maijā Ezeres pagastā.
Manreālā, Kanādā miris VOLDEMĀRS GRĪNS. Apbedīts brāļu kapos «Rota» Monreālā.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (dižkareivis 5. Cēsu kājnieku pulkā).
Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.
Rakstvedis, vēlāk vecākais rakstvedis 4. Zemgales divīzijas štābā /-1923/.
Piešķirta jaunsaimniecība Kurcuma pagasta Dervanišku muižā.
Dzimis 1900. gada 19. aprīlī Snēpeles pagastā.