17. marts
Dzimšanas dienas
Mārupes pagastā dzimis JĀNIS KRŪMIŅŠ.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (virsseržants 8. Daugavpils kājnieku pulkā).
Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par cīņām 1919. gada 19.-21. novembrī pie Līvbērzes.
Dzīvesbiedre un viens dēls palika Latvijā. Dēls Spodris Krūmiņs pēdējos dzīves gadus pavadīja Kalupes pagasta Ķeišos, apbedīts Kalupes kapos 2003.gada janvārī.
Miris 1968. gada 26. janvārī Bergfeldenē, Vācijā.
Zaļenieku pagastā dzimis KĀRLIS JAUNZEMIS.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (kaprālis 9. Rēzeknes kājnieku pulkā),
pašvaldību darbinieks (Linavas pagasta vecākais).
Apbalvots ar LāčplēSa Kara ordeni par 1920. gada 17. janvāra cīņu pie Bikovas sādžas Latgales frontē.
Ludzas apriņķa Kacēnu pagastā dzimusi ANNA POTAPOVA.
Izglītības darbiniece (skolotāja).
Represēta, izsūtīta 1941. gada 14. jūnijā.
Valkā dzimis PAULIS LABSVĪRS.
Latvijas brīvības cīņu dalīnmieks (kareivis 5. Cēsu kājnieku pulkā).
Apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni par izlūku gājienu 1920. gada 13. jūnijā ienaidnieka aizmugurē Mihovas-Jakušovas ciemu rajonā, ieņemot Garbunovu Latgalē.
Miris 1968. gadā. Apbedīts Valkas pilsētas J. Cimzes kapos.
Rīgā dzimis GUSTAVS JUREVIČS.
Izglītības darbinieks (Daugavpils 2. ģimnāzijas skolotājs),
zinātnieks (filozofs).
Turpmākais liktenis nav zināms.
Kārsavas pagasta Lielā Zeļčevas ciemā dzimis KLEMENTS APŠS.
Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Kaunata un Stoļerova, 1947-1949; Briģi un Zilupe, 1956-1961; Landskorona, 1961-1963; Kalupe, Višķi un Nīdermuiža, 1961-1963, 1974-1990/).
Noslepkavots savā mājā 1990. gada 9. janvārī Kalupē. Apbedīts Kalupes baznīcas dārzā.
Balvos dzimis ALFRĒDS RĀVIŅŠ.
Inženieris,
privātuzņēmējs /Kanāda/.
Rīgā dzimis KAZIMIRS SOSNOVSKIS.
Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Daugavpils Jaunavas Marijas baznīca, 1953-1956; Līvāni (arī dekanāta dekāns), 1956-1964/).
Miris 1995. gada 27. aprīlī. Apbedīts Liepājas baznīcas dārzā.
Kārsavas pagastā dzimis JEVĢĒNIJS KAUPUŽS.
Komunistiskās partijas funkcionārs (Abrenes apriņķa komunistiskās partijas organizācijas 1.sekretārs /1940-1941/),
pretošanās kustības dalībnieks (Otrā pasaules kara sarkano partizānu vienības partorgs).
Miris 1942. gada 26. aprīlī Pleskavas apriņķī.
Krustpils pagastā dzimis RŪDOLFS LEJIŅŠ.
Otrā pasaules kara dalībnieks (19. latviešu divīzijas 42. pulka dižkareivis).
Apbalvots ar Otrās šķiras Dzelzs krustu.
Miris 2001. gada 1. septembrī.
Pasienas pagastā dzimis IVANS STARIČENKO.
Izglītības darbinieks (skolotājs, Vārkavas septiņgadīgās skolas direktors, Pelēču septiņgadīgā skola, Riebiņu vidusskolas direktors /1960-1981/),
pašvaldību darbinieks (Riebiņu ciema padomes priekšsēdētājs /1982-1987/).
Miris 2007. gada 2. novembrī Riebiņos. Apbedīts Riebiņu kapos.
Daugavpilī dzimusi REGĪNA FRĪNBERGA-MĀLIŅA.
Māksliniece (operdziedātāja, soprāns; Latvijas akadēmikā operas un baleta teātra soliste /1953-1974/),
izglītības darbiniece (Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore /1985-/).
Dzimusi ANITA GRAUDIŅA.
Žurnāliste (Rēzeknes un Viļānu novada avīzes Rēzeknes Vēstis galvenās redaktores vietniece),
Rēzeknes tautas teātra aktrise (teātrī ar pārtraukumiem darbojas kopš 1962. gada).
Kazahstānā dzimusi OLGA ŠOSTAKA.
Zinātniece (pedagoģijas doktore /1997/),
izglītības darbiniece (DPI Filoloģijas fakultātes vecākā pasniedzēja /1969-1997/, Daugavpils Universitātes Angļu filoloģijas katedras docente /kopš 1997/, Angļu filoloģijas katedras katedras vadītāja /2002-/).
DU docētaja kopš 1969. gada.
Atceres dienas
Kritis kaujā IGNĀTS KALVĀNS.
Otrā pasaules kara dalībnieks (19.latviešu divīzijas 43.pulka 3.bataljona virsseržants).
Apbalvots ar Pirmās un Otrās šķiras Dzelzs krustu.
Dzimis 1910. gada 14. aprīlī Jēkabpilī.
Aglonā mirusi ROZĀLIJA TABĪNE (NAAIZMĒRSTULE). Apbedīta Aglonas kapos.
Literāte (liriķe, bērnu literatūras rakstniece; pseidonīmi N-le, Žogota),
izglītības darbiniece (skolotāja).
Dzimusi 1890. gada 20. oktobrī Bērzgales pagasta Veckubulovā.
Miris ANTONS MIČULĪTIS. Apbedīts Ogres kapos.
Katoļu garīdznieks (ordinēts 1950.21.05; draudžu prāvests /Vidzeme/).
Dzimis 1927. gada 2. februārī Vidsmuižas (Galēnu) pagastā.
Stokholmā, Zviedrija miris PĀVELS ŠADURSKIS. Kremēts, apbedīts Rēzeknes rajona Sološnīku kapos.
Zinātnieks (mākslas vēsturnieks).
Dzimis 1924. gada 29. maijā Ludzas apriņķa Kacēnu pagastā.
Mirusi GENOVEFA UPENIECE (P.S. DZĒRKSTEŅA). Apbedīta Galēnu pagasta Opolūs kapos.
Izglītības darbiniece (skolotāja),
literāte.
Dzeja regulāri publicēta latgaliešu preses izdevumos.
Dzimusi 1909. gada 16. martā Viļānu pagasta Trūpos.
Notikumi
Pēterburgā sāk iznākt latgaliešu nedēļas laikraksts "Auseklis". Līdz 1907. gada augustam iznāca 66 numuri. Laikraksta redaktors J.Trasuns, izdevējs F.Kemps.
Uz pirmo sēdi sanāk Izglītības ministrijas ieceltā latgaliešu valodas pareizrakstības komisija. Tā 1928.gada 7.aprīlī pabeidz darbu pie jaunās ortogrāfijas projektu, kuru ministrija apstiprina 1929. gada 19. jūnijā. Komisijā ietilpa P.Strods (komisijas priekšsēdētājs), F.Kemps, J.Turkopuls, F.Zeps, B.Spūlis. Uz jaunajiem pareizrakstības balstās lielākā daļa latgaliešu izdevumu.
Izveidota Latvijas Republikas parlamentārā posma pēdējā - 18. valdība ar K.Ulmani priekšgalā. Valdībā ietilpa arī Latgales politisko partiju trīs pārstāvji - S.IVBUĻS (satiksmes ministrs), J.PABĒRZS (tautas labklājības ministrs), A.BUDŽE (zemkopības ministrs). Valdība pastāvēja mēnesi un 28 dienas līdz autoritāram apvērsumam.
Pirmais Silenes robežsargu rotas norīkojums izgāja apsargāt valsts robežu.
Rēzeknes katedrālē notiek jaunnozīmētā bīskapa JĀŅA BUĻA ingress (ieiešana baznīcā). Rēzeknes Jēzus Sirds baznīca kļūst par jaundibinātās Rēzeknes - Aglonas diecēzes bīskapa katedrāli.
Par Ludzas pilsētas jaunievēlētās domes priekšsēdētāju ievēlēts OJĀRS STRAZDS. Par priekšsēdētāja vietnieku - EDGARS ŽURZDINS.
Rīgā ar Ģētes institūta un Latvijas Valsts Vēstures arhīva līdzdalību notiek starptautiskā konference "Kurzeme–Vidzeme–Latgale: Reģions un identitāte Latvijas vēsturē". Tā ir pirmā akadēmiskā konference (ārpus Latgales), kas veltīta reģionu vēsturei.
Atklāts dzelzceļa pieņemšanas parks stacijā "Rēzekne - 2", kas modernizē Rietumu - Austrumu Latvijas dzelzceļa koridoru. Uzbūvēti 6 sliežu ceļi ap 9 km garumā, modernas komunikāciju, kontroles iekārtas. Izmaksas 10 milj EUR. Būvniecības darbi uzsākti 2004.gada 5.maijā.