24. marts
Dzimšanas dienas
Cēsu apriņķa Pilspagasta Lejaspoliešos dzimis MĀRTIŅŠ SOSTE.
Izglītības darbinieks (Rēzeknes skolotāju institūta pasniedzējs /1929-1934/, tautskolu direktors),
mācību grāmatu autors.
Apbalvots ar TZO.
Miris 1976. gada 30. janvārī Sidenejā, Austrālijā.
Daugavpils apriņķa Preiļu pagastā dzimis ALFONS VAIVODS.
Katoļu garīdznieks (draudžu prāvests /Istalsna, 1930-1931/; Dagda (arī dekanāta dekāns), 1932-1933; Viļaka (arī dekanāta dekāns), 1933-1935, 1936-1942; Daugavpils, 1935-1936; Dagda, Ludvikova (arī dekanāta dekāns), 1942-1962/).
Miris 1973. gada 16. novembrī. Apbedīts Rīgas Kristus karaļa kapos.
Pilskalnes Lauros, netālu no Ilūkstes dzimis BROŅISLAVS VALPĪTRS.
Katoļu garīdznieks (par priesteri iesvētīts Izvaltā /1921/, vikārs /Krāslava, 1921-1923/, prāvests /Nagļi, 1931-1933/ Viļānu draudzes prāvests un klostera priekšnieks /1933-1938/),
zinātnieks (teoloģijas doktors, Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesors /1938/),
preses darbinieks (žurnāla "Sauleite" redaktors /1928-1934/),
literāts (dramaturgs, ps. Talivaldis).
Vienlaicīgi ar Benediktu Skrindu iestājies marijanu kongregācijā (MIC).
Miris 1976. gada 14. decembrī Viļānos.
Lielauces pagastā dzimis KĀRLIS LATIŠS.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (seržants 4. Valmieras kājnieku pulkā).
Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni par 1919. gada 30. maija cīņu Latgalē pie Silenieku ciema uz Vecgulbenes-Rēzeknes ceļa.
Miris 1972. gada 4. jūlijā. Apbedīts Vītiņu pagasta Lāčkalna kapos.
Aknīstē dzimis JĀNIS MEŽARAUPS.
Pašvaldību darbinieks (Ilūkstes apriņķa lauku pašvaldības vecākais),
Iekšlietu ministrijas Informācijas un propagandas daļas vadītājs /1935-1938/,
Sabiedriski kulturālā departamenta direktors (1938–1940).
4.Saeimas deputāts (Zemnieku savienība /1931-1934/).
Sakarā ar iecelšanu Iekšlietu resorā vadībā Daugavpils Latviešu biedrība rīkoja plašas svinības.
Viļakas pagasta Austrumos dzimis ĒVALDS KOKS.
Lauksaimnieks (agronoms, dārznieks),
linkopības praktikants Rēzeknē /1931/, zemkopības instruktors Viļakā /1931-1935/, iecirkņa agronoms Rugājos /1935-1936/, agronoms Lubānā /1938/, iecirkņa agronoms Abrenē /1942-1944/, Madonas apriņķa zemju nodaļas galvenais agronoms /1944-1946/, šķirnes sēklu sagādes punkta vadītājs Lubānā /1946-1951/, Oškalna kolhoza priekšsēdētājs /1951-1953/, Lubānas MTS galvenais agronoms /1953-1957/, Lubānas MTS direktors /1957/, Lauksaimniecības inspekcijas priekšnieks /1958-1960/, p/s "Lubāna" galvenais agronoms /1960-1967/, Latvijas zemkopības zinātniskās pētniecības institūta Lubānas atbalsta punkta vadītājs /1967-1987/.
http://www.estars.lv/raksti/23/6282
Miris 1999. gada 22. novembrī.
Saldū dzimusi ELVĪRA IRBE (KĻAVA).
Māksliniece (Daugavpils teātra aktrise).
Mirusi 1964. gada 22. septembrī.
Krāslavas rajonā dzimis ERNESTS VĒVERS.
Uzņēmējs (firmas "Grāmatvedis" valdes priekšsēdētājs /1992-/).
Rēzeknē dzimis STEFANS JONIKĀNS.
Inženieris (Rēzeknes skaitļošanas centra direktors),
sabiedrisks darbinieks (6.Saeimas deputātu kandidāts /Kristīgo zemnieku savienība/).
Ludzas apriņķī dzimis ANATOLIJS DANILĀNS.
Mediķis (Preiļu centrālās rajona slimnīcas ārsts /1966-1969/),
izglītības darbinieks (Latvijas Medicīnas akadēmijas Iekšķīgo slimību katedras profesors, Gastroenterologu asociācijas prezidents),
zinātnieks (medicīnas doktors).
Gada ārsts 2009.
Dzimis VITĀLIJS PLIVDA.
Pašvaldību darbinieks (Preiļu novada domes deputāts /Latvijas zemnieku savienība, 2005-2009/),
Preiļu pagasta centra vadītājs.
Rēzeknē dzimusi AIGA GRABUSTE.
Sportiste (daudzcīņa).
Veiksmīgākās disciplīnas - 100 m barjeras un tāllēkšana.
Otrā labākā Latvijas daudzcīņiece (2009).
Olimpiskajās spēlē /Pekina, 2008/ ieņēma 20.vietu.
Atceres dienas
Parīzē miris ERNESTS GUĒNS (ERNEST GOÜIN).
Franču inženieris.
Dibinājis kompāniju Ernest Goüin & Co, kura piedalījās tiltu būvniecībā. Būvējusi arī Varšavas - Pēterburgas dzelzceļa tiltu pāri Daugavai pie Daugavpils. Par to liecina uzraksts uz tilta balsta, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Pati dzelzskonstrukcija tika iznīcināt Otrā pasaules kara beigās.
Ernest Goüin uzvārds ir ierakstīts Eifeļa torņa pakājē.
Dzimis 1815. gada 22. jūlijā Parīzes priekšpilsētā.
Austrālijā miris EIŽENS ŠABLOVS.
Izglītības darbinieks (Daugavpils 1.ģimnāzijas matemātikas skolotājs; Daugavpils 1.ģimnāzijas direktors /1940-1944/).
1944.gadā emigrējis uz Vāciju, tad uz Austrāliju.
Dzimis 1907. gada 14. janvārī.
Miris JĀNIS GREBEŽS.
Mediķis (Rīgas bērnu slimnīcas asistents /1944/; ārsts /Venucuēla, 1948-1959/; Kanādas armijas civilārsts /1959-1988/),
sabiedrisks darbinieks (korporācija "Lacuania" /1937-/: Latgaļu Folkloras komitejas mūzikas padomnieks /Indianapole, 1974-/).
Dzimis 1918. gada 7. februārī Līksnas pagastā.
ASV miris FRANCIS ZEPS.
Politiķis (2. Saeimas deputāts /Latgales demokrātu partija (izstājās); Latgales vēlēšanu apgabals /1925-1928/),
banku darbinieks (Latvijas Zemes bankas Daugavpils nodaļas pārvaldnieks /1929-1940/),
preses darbinieks (laikraksta ZEMNĪKA BOLSS redaktors /1926-1929/, žurnāla LATGOLAS ŠKOLA līdzredaktors),
izglītības darbinieks (latgaliešu pamatskolu mācību grāmatu autors),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa vecākā vietnieks, pilsētas valdes revīzijaskomisijas priekššedētājs /1941-1944/),
sabiedrisks darbinieks (Daugavpils Latviešu biedrības valdes loceklis /1937-1940/, biedrības biedrzinis /1944/).
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Dzimis 1899. gada 5. decembrī Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
Notikumi
Sākās vispārēju poļu sacelšanos (t.s. Kostjuško sacelšanās) pret Krievijas karaspēku, kas atradās valstī. Sacelšanās notikumi izvērsās arī daļā Latgales, tostarp ap Daugavpili, kurai uzbruka karaspēks Mihala Kleofasa Oginska (pazīstamās polonēzes autora)vadībā.
Dinaburgas cietokšņa sekmīgākai izbūvei tiek izveidota speciāla CELTNIECĪBAS KOMISIJA Rīgas kara gubernatora marķīza Pauluči vadībā. Komisijā ietilpa cietokšņa komendants, cietokšņa Celtnieks, inzenieru komandas priekšnieks.
PSRS Ministru Padomes Reliģijas kultu lietu padome sagatavo pārskatu par Latvijas metropolīta Antonija Springoviča dabību. Pārskata mērķis - sagatavot priekšlikumus, lai A.Springoviču kļūtu par augstākās garīdzniecības pārstāvi, kurš saskaņā ar PSRS plāniem izveidos autekefālu (patstāvīgu) katoļu baznīcu un saraus saites ar pāvestu.
DPU Daba izpētes un vides izglītības (DIVI) centrs uzsāk neperiodiska turpinājizdevuma "Dabas izpētes vēstis" izdošanu. Redaktors ARVĪDS BARŠEVSKIS.
Rēzeknes augstskolā (520 studenti) pirmo reizi sarīkota atvērto durvju diena. Augstskola dibināta 1993. gada 1. jūlijā.
Latvijas filmu festivālā dokumentālo filmu žanrā balvu "Lielais Kristaps" saņem režisors, Daugavpils teātra mākslinieciskais vadītājs PĒTERIS KRILOVS par filmu "Starp debesīm un zemi (Augšdaugava)"
Daugavpils pilsētas tiesa pieņem lēmumu atstāt "Vidavska lietu" bez izskatīšanas.
LU Literatūrzinātnes, folkloristikas un mākslas zinātnes nozares promocijas padomes atklātā sēde disertāciju filoloģijas doktora grāda iegūšanai aizstāv Daugavpils Universitātes docētājs Gatis OZOLIŅŠ. Temats “Latviešu tautasdziesmu totēmiskā simbolika (radību, krustību un kāzu rituāli)”.
Recenzenti: Dr.philol.Dace Bula, Dr.philol. Angelika Juško–Štekele, Ph.D. Aivita Putniņa.
Daugavpilī, Jāņa Logina piemiņai Daugavpils leģendārā rokgrupa „ELPA” pirmo reizi ierakstījusi un laiž klajā dziesmu „Spītā pacelties”. Kad 1985. gadā grupas sastāvā ienāca J. Logins, „Spītā pacelties” bija pirmā viņa komponētā dziesma, kuru rokgrupa „ELPA” iekļāva savā koncertprogrammā. Dziesmas teksta autors ir Arvīds Skalbe.