Dibināta latviešu strēlnieku pulku latgaliešu pārstāvniecība - sekcija

1917. gada 6. aprīlī pēc vecā stila
Sekcija izveidota latviešu strēlnieku pulku latgaliešu delegātu pārstāvju sanāksmē Valmieras latviešu biedrības namā. Sapulcē piedalījās ap 500 strēlnieku. Ā.Šildes "Latvijas vēsturē" drukas kļūdas dēļ minēts cits skaitlis - 5000. Dažviet minēts (Ā.Šilde, F.Rancāns), ka Valmierā notikusi strēlnieku sapulce, bet sekciju izveidoja Rīgā 1917. gada 12. aprīlī (v. st.). R.Muriņš - Vaidavietis rakstīja, ka sekcija dibināta un uzsāka darboties 14. aprīlī (v. st.) Nozīmīga bija arī apspriede strēlnieku 1917. gada 22.-23. jūnijā Rīgā (v. st.), kad nolemts katrā strēlnieku pulkā dibināt uz nacionālas platformas latgaliešu organizācijas komitejas 5 cilvēku sastāvā.
Valmieras sēdes vadītājs bija Rezerves pulka virsleitnants Jānis Rubulis, vadītāja vietnieki Francis Greivuļs un Sūna, sekretāri Andrejs Švirksts, Pabērzs, Skuteļs. Debatēs uzstājās `Antons? Maskalāns (6.Tukuma pulks), Pabērzs (8.Valmieras pulks), Ikaunīks (5 .Zemgales pulks). Kravaļs, Lāčkājs-Lācia, Svirskis.
Sekcijas vadītājs bija Jānis Rubulis. Vadībā darbojās vēl F.Greivuls, O.Grigals, A.Švirksts, Pēteris Lazdāns, Andrejs Krustiņš (drīz atteicies).
Padomju literatūrā Latgales sekcijas vadība (iespējams, pēc OKtobra apvērsuma) piedēvēta Jānim Avotiņam.
Sanāksmē ievēlēti strēlnieku delegāti Latgales kongresam Rēzeknē. Lai noskaidrotu strēlnieku nostāju kongresa jautājumos, no Pēterburgas uz Valmieru bija ieradies Jānis.Grišāns.
Sekcija centās aktivizēt nacionālos centienus un aģitēja par vienotu Latviju, kurā Latgalei būtu savas pašvaldības tiesības. Šīs sekcijas paziņojumus un uzsaukumus strēlnieku laikraksts "Brīvais Strēlnieks" iespieda latgaliešu valodā un raksti iespiesti nevis toreizējā latviešu ortogrāfijā, t.i. ar gotu burtiem, bet latīņu alfabētā, ko lietoja Latgalē.
Pirms Latgales kongresa Rēzeknē 1917. gada 25. aprīlī /8. maijā notika virsnieku un kareivju sapulce, kurā piedalījušies 19 aktīvās armijas pārstāvji, ko varētu uzskatīt par kongresa delegātiem. To vidū - agrāk neminētie Zarkevičs un Mazumačs. Iespējams, ka viņi tika norīkoti, lai stingrāk kontrolētu mandātu pārbaudi kongresā.
1917. gada 3. - 4. /16.-17. jūnijā Valmierā latviešu strēlnieku rezerves pulkā notika latgaliešu strēlnieku apspriede. Nodibināta latgaliešu pulka komiteja (valde) 9 cilvēku sastāvā: Brencāns (priekšsēdētājs), Apša, Zarkevičs (palīgi), J.Strupuls un S.Broks (sekretāri), P.Mazumačs un Jurovs (sekretāra palīgi), Uzulans un Valiuss (pārstāvji sadarbībai ar baltiešiem). Apspriedes beigās Valmieras biedrības namā kopā ar latgaliešu strēlniekiem notika dievkalpojums, ko vadīja kapelans Strelcevičs.
1917. gada jūlijā "Liaužu Bolss" nodrukāja S.Geduša parakstītu 20 latgaliešu strēlnieku protestu pret latviešu strēlnieku pulku pieņemto rezolūciju (maija rezolūcija?) un aicināja atdalīties un veidot Letgaliešu strēlnieku pulku.
Sekcija pašlikvidējās 1917. gada augustā.
.........
1917. gada novembrī strēlnieku padome izteica uzticību padomju varai, nosodīja Latgales zemes padomi, boikotēja laikrakstu "Drywa". 1918. gada 11. janvārī Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomitejas (Iskolastrela) latgaliešu sekcija sāka izdot lielinieciska virziena laikrakstu "Breivais latgalīts".
............
Virsnieks Jānis Rubulis, arī pētnieks Ā.Šilde uzskata, ka visos strēlnieku pulkos bija ap 5000 latgaliešu strēlnieku, rezerves pulkos ap 500 - 700 strēlnieku. Latgales kongresa laikā V.Seile ziņojumā minēja skaitli 11 tūkstoši strēlnieku.