Antons Maskalāns
Dzimis 1891. gada 27. augustā Kalupes pagasta Saleniekos.
Lauksaimnieks (Salenieku māju īpašnieks; lauksaimniecības biedrības aktīvists),
sabiedrisks darbinieks,
Pirmā pasaules kara dalībnieks (ieskaukts karadienestā 1912, piedalījās kaujās Polijas, Vācijas teritorijā, 6. Tukuma pulka latviešu strēlnieks).
Presē uzvārds parādās kopš 1911. gada, kad Pēterpilī izveidota Mazturīgo latviešu savstarpējās palīdzības biedrība, kuras padomē bija Maskalāns.
Piedalījies 1917. gada Rēzeknes kongresā kā strēlnieku pārstāvis. Pirms tam persona "Maskalāns" minēts sakarā ar latgaliešu strēlnieku sekcijas dibināšanu Valmierā 1917. gada 6./19. aprīlī. Sanāksmē piedalījies 6. Tukuma pulka strēlnieks Maskalāns.
Laikrakstā "Drywa" 1917. gada jūlijā V.Seile (Breivais putneņš) informēja par Kalupes organizāciju lūgumu uz pagastu sūtīt nevis lielinieciski noskaņotus aģitatorus, bet karavīru Maskalānu.
1918. gadā sarkano latviešu rindās cīnījās pret Vācijas karaspēku. Laikrakstos bija informācija, ka 1919. gada persona "Maskalāns" bija Stučkas varas piekritējs, revkoma priekšsēdētājs. Bija Daugavpils apriņķa padomes loceklis 1919.gadā. Par to liecināja arhīva protokola publikācija laikrakstā "Avangards" 1969.gadā.
Kalupes aizsargu nodaļas vadītājs (1927-1934/), šajā amatā nomainīja Zundānu. 1931. gadā apbalvots ar aizsargu medaļu "Par uzticību". Atskaitīts no aizsargu organizācijas 1934. gada 29. janvārī.
Demokrātisko zemnieku (demzemcu. A.Budžes grupējums?) Kalupes nodaļas vadītājs.
Kalupes Saleniekos ierīkoja Latvijā pirmo mazpulku mācību dravu. 1939. gada 19. decembrī saimniecība rīkota vakarēšana ar apriņķa agronomiskās vadības piedalīšanos. Vakarēšana notika arī 1943. gada februārī.
Vācu laikā lopkopības pārraudzības biedrības vadītājs.
Presē 1929. gadā bija ievietota informācija par A. Maskalānu personu, kura it kā bijusi "komjačeikas un revkoma priekšsēdētaja'".
Presē 1930. gadā bija ievietota informācija, ka pret personu "Antons Maskalāns" politpārvalde uzsākusi izmeklēšanu sakarā ar darbībām komunistu darbības laikā un iespējamo piederību ārkārtējai komitejai.
Padomju laikā arestēts 1945. gada 23. janvārī. 1946. gada 2. augustā PSRS VDM Sevišķā apspriede piesprieda brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Ieslodzījumā Tomskas apgabala Biriļusas rajonā, 1954. gadā atgriezās Latvijā. Strādāja par biškopi Bauskas rajona Dāviņos.
Dēls skolotājs Valerijans Maskalāns.
Brālis Ludvigs (1871), kuram siema lietuviete Karolīne (1878), dēli Juris Maskalāns un Boļeslavs Maskalāns /1915/ (dēls ārsts Aivars Maskalāns, dēls skolotājs Ēriks Maskalāns, kura dēls bobslejists Edgars Maskalāns)
sabiedrisks darbinieks,
Pirmā pasaules kara dalībnieks (ieskaukts karadienestā 1912, piedalījās kaujās Polijas, Vācijas teritorijā, 6. Tukuma pulka latviešu strēlnieks).
Presē uzvārds parādās kopš 1911. gada, kad Pēterpilī izveidota Mazturīgo latviešu savstarpējās palīdzības biedrība, kuras padomē bija Maskalāns.
Piedalījies 1917. gada Rēzeknes kongresā kā strēlnieku pārstāvis. Pirms tam persona "Maskalāns" minēts sakarā ar latgaliešu strēlnieku sekcijas dibināšanu Valmierā 1917. gada 6./19. aprīlī. Sanāksmē piedalījies 6. Tukuma pulka strēlnieks Maskalāns.
Laikrakstā "Drywa" 1917. gada jūlijā V.Seile (Breivais putneņš) informēja par Kalupes organizāciju lūgumu uz pagastu sūtīt nevis lielinieciski noskaņotus aģitatorus, bet karavīru Maskalānu.
1918. gadā sarkano latviešu rindās cīnījās pret Vācijas karaspēku. Laikrakstos bija informācija, ka 1919. gada persona "Maskalāns" bija Stučkas varas piekritējs, revkoma priekšsēdētājs. Bija Daugavpils apriņķa padomes loceklis 1919.gadā. Par to liecināja arhīva protokola publikācija laikrakstā "Avangards" 1969.gadā.
Kalupes aizsargu nodaļas vadītājs (1927-1934/), šajā amatā nomainīja Zundānu. 1931. gadā apbalvots ar aizsargu medaļu "Par uzticību". Atskaitīts no aizsargu organizācijas 1934. gada 29. janvārī.
Demokrātisko zemnieku (demzemcu. A.Budžes grupējums?) Kalupes nodaļas vadītājs.
Kalupes Saleniekos ierīkoja Latvijā pirmo mazpulku mācību dravu. 1939. gada 19. decembrī saimniecība rīkota vakarēšana ar apriņķa agronomiskās vadības piedalīšanos. Vakarēšana notika arī 1943. gada februārī.
Vācu laikā lopkopības pārraudzības biedrības vadītājs.
Presē 1929. gadā bija ievietota informācija par A. Maskalānu personu, kura it kā bijusi "komjačeikas un revkoma priekšsēdētaja'".
Presē 1930. gadā bija ievietota informācija, ka pret personu "Antons Maskalāns" politpārvalde uzsākusi izmeklēšanu sakarā ar darbībām komunistu darbības laikā un iespējamo piederību ārkārtējai komitejai.
Padomju laikā arestēts 1945. gada 23. janvārī. 1946. gada 2. augustā PSRS VDM Sevišķā apspriede piesprieda brīvības atņemšanu uz 5 gadiem. Ieslodzījumā Tomskas apgabala Biriļusas rajonā, 1954. gadā atgriezās Latvijā. Strādāja par biškopi Bauskas rajona Dāviņos.
Dēls skolotājs Valerijans Maskalāns.
Brālis Ludvigs (1871), kuram siema lietuviete Karolīne (1878), dēli Juris Maskalāns un Boļeslavs Maskalāns /1915/ (dēls ārsts Aivars Maskalāns, dēls skolotājs Ēriks Maskalāns, kura dēls bobslejists Edgars Maskalāns)
Miris 1977. gadā Bauskā. Apbedīts Kalupes Baltaču kapos.
Atsauces
- “Svētki pirmajā mazpulku dravā Kalupē.” Jaunākās Ziņas. 1937. 26. augusts.
- Kopmalīts. “Vrangeļa un Lenina kolpi sasaprūt.” Jaunō Straume. 1930. 13. marts.
- Paukšte, J. Dzimtās zemes elpa. Daugavpils: Saule, 2011. 15. lpp.
- Breivais putneņš. “Kolupa.” Drywa. 1917. 20. jūlijs.
- “Sorkonais aizsorgs.” Jaunō Straume. 1929. 16. oktobris.
- Soms, H. “Strēlnieks. Zemkopis. Sabiedriskais darbinieks.” Avangards, Daugavpils. 1991. 15. augusts.
- “Iekšlietu ministrijas aizsargu štaba oficiālā daļa.” Aizsargs, 1931. Nr. 1.
- “Tā likām pamatus tautas varai.” Avangards, Daugavpils. 1970. 12. novembris.
