Jānis Rubulis (Joņs Rubuļs)
Dzimis 1893. gada 6. maijā Rēzeknes apriņķa Rāznas pagastā Vincas un Zuzannas Rubuļu ģimenē.
Politiķis (Tautas Padomes loceklis /1918-1920/, Satversmes sapulces deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 1., 2.Saeimas deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1925-1928/),
preses darbinieks (laikraksta JAUNAS ZINIAS redaktors un izdevējs, laikraksta DRYVA izdevējs /1932/, laikraksta JAUNAIS VŌRDS izdevējs un redaktors /1927-1940/),
banku darbinieks (Valsts zemes bankas valdes loceklis /1922-1939/, tās pārvaldnieka biedrs /1939-1940/,
sabiedrisks darbinieks (Zviedrijas Latviešu katoļu biedrības un Latviešu katoļu un demokrātisko zemnieku bloka priekšsēdētājs).
Latviešu strēlnieku rezerves pulka mācību komandas priekšnieks. Kā podporučiks vadīja 1917. gadā dibināto latgaliešu strēlnieku sekciju, kas sekmēja Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju.
Latgales /1917/ kongresa dalibnieks, viens no kongresa priekšsēdētāja F.Trasuna vietniekiem.
M.Bukšs: "F.Kemps nacīte Rubuļa un J.Rubuļs nikod niko loba nasaceja par Kempu " Cēlonis - J.Rubuļa piederība Iskolastrelam.
Beidzis Rēzeknes tirdzniecības skolu un Pēterburgas karaskolu 1915.
1929. gadā saņemta būvatļauja Rubuļa dzirnavu būvniecībai Krāslavā.
Personai "Jānis Rubulis" 1933. gadā Krāslavā nodega dzirnavas, sauktas par Kalna dzirnavām, jo atradās pilsētas paaugstinājumā salīdzinājumā ar Lejas (Aparnieka) dzirnavām.
Emigrācijas presē bija viedoklis, ka pret J.Rubuļa domubiedriem Zviedrijā, izmantojot Zviedrijas katoļu biedrību, darbojies padomju spiegs Saulītis.
Dzīvesbiedre Lilija Rubule mirusi pēkšņā nāvē Ķemeros 1939. gada augustā. Viņa Krāslavā pārvaldījusi Kalna dzirnavas, kokaudzātavu, siltumnīcu. Apbedīta Krāslavas katoļu kapos.
Pēc aiziešanas mūžībā Stokholmā palika atraitne un 2 mazgadīgi bērni, dēls jūrnieks kapteinis.
Meita Zuzanna Kancāne precēta ar sabiedrisko darbinieku Aleksandru Kancānu.
preses darbinieks (laikraksta JAUNAS ZINIAS redaktors un izdevējs, laikraksta DRYVA izdevējs /1932/, laikraksta JAUNAIS VŌRDS izdevējs un redaktors /1927-1940/),
banku darbinieks (Valsts zemes bankas valdes loceklis /1922-1939/, tās pārvaldnieka biedrs /1939-1940/,
sabiedrisks darbinieks (Zviedrijas Latviešu katoļu biedrības un Latviešu katoļu un demokrātisko zemnieku bloka priekšsēdētājs).
Latviešu strēlnieku rezerves pulka mācību komandas priekšnieks. Kā podporučiks vadīja 1917. gadā dibināto latgaliešu strēlnieku sekciju, kas sekmēja Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju.
Latgales /1917/ kongresa dalibnieks, viens no kongresa priekšsēdētāja F.Trasuna vietniekiem.
M.Bukšs: "F.Kemps nacīte Rubuļa un J.Rubuļs nikod niko loba nasaceja par Kempu " Cēlonis - J.Rubuļa piederība Iskolastrelam.
Beidzis Rēzeknes tirdzniecības skolu un Pēterburgas karaskolu 1915.
1929. gadā saņemta būvatļauja Rubuļa dzirnavu būvniecībai Krāslavā.
Personai "Jānis Rubulis" 1933. gadā Krāslavā nodega dzirnavas, sauktas par Kalna dzirnavām, jo atradās pilsētas paaugstinājumā salīdzinājumā ar Lejas (Aparnieka) dzirnavām.
Emigrācijas presē bija viedoklis, ka pret J.Rubuļa domubiedriem Zviedrijā, izmantojot Zviedrijas katoļu biedrību, darbojies padomju spiegs Saulītis.
Dzīvesbiedre Lilija Rubule mirusi pēkšņā nāvē Ķemeros 1939. gada augustā. Viņa Krāslavā pārvaldījusi Kalna dzirnavas, kokaudzātavu, siltumnīcu. Apbedīta Krāslavas katoļu kapos.
Pēc aiziešanas mūžībā Stokholmā palika atraitne un 2 mazgadīgi bērni, dēls jūrnieks kapteinis.
Meita Zuzanna Kancāne precēta ar sabiedrisko darbinieku Aleksandru Kancānu.
Miris 67 gadu vecumā 1960. gada 21. aprīlī Stokholmā (Zviedrija). Apbedīts Stokholmas Ziemeļu kapos.
Atsauces
- “Rubulis Jānis.” Grām.: Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 113.-114.lpp.
- “Jāni Rubuli pieminot.” Grām.: Dzimtenes kalendārs 1985.gadam. Sast. pr. Kazimirs Vilnis. Apgāds: Trīs rozes. 380.-381.lpp. [foto].
- Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 423.lpp.
- “Miris Latgales politisks darbinieks.” Latvju Vārds. 1960. 28. aprīlis.
- Zvirgzdiņš, K. “Kad Latvijas neatkarība sāka īstenoties.” Londonas Avīze. 1966. 22. aprīlis.
- “Agri noslēdzies mūžs.” Daugavas Vēstnesis. 1939. 16. augusts.
- “BIJ. DEPUTĀTS AIZSAULĒ.” Londonas Avīze. 1960. 20. aprilis.
- “MIRIS JĀNIS RUBULIS.” Brīvība. 1969. maijs.
- Bukšs, M. Francis Kemps. Ceineitōjs par tautas tīseibom. p/s Latgaļu izd., 1969. 214. lpp.
- “SPIEGS KATOĻOS.” Brīvība. 1961. 1. oktobris.
- Jēkabsons, Ē. “20.gadsimta pirmās puses Latgales vēstures norises: aculiecinieka un dalībnieka Jāņa Rubuļa liecība.” https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/64889/LUZV_15_2023.pdf?sequence=1&isAllowed=y (03.01.2024).
