Donāts Lāčkājs, arī Lācis
Dzimis 1895. gada 21. augustā Līvānu pagastā.
Militārs darbinieks (virsleitnants, atvaļināts 1922, aizsargs),
Pirmā pasaules kara dalībnieks (6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka podporučiks, Ziemassvētku cīņu dalībnieks),
pašvaldību darbinieks (Līvānu pagasta zemstes sapulces priekšnieks /1917-1918/, Dagdas, Līksnas pagasta valdes darbvedis /30. gadi/).
Krievijas pilsoņu kara dalībnieks (Deņikina armijas vada komandieris).
1929. gadā iecelts par Dagdas aizsargu nodaļas priekšnieku.
Podporučika pakāpē piedalījās 1917. gada Latgales latviešu kongresā. Uz kongresu deleģēts kā Latgaliešu strēlnieku sekcijas loceklis. Tiek uzskatīts, ka kongresa laikā bija viens no ietekmīgākajiem strēlnieku pārstāvjiem, uzreiz aiz strēlnieku vadītāja Jāņa Rubuļa. Ievēlēts Latgales Pagaidu zemes padomē.
1917.gada preses publikācijās minēts kā 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka latgaliešu strēlnieku pulciņa "woduns". Pulciņa sekretārs bija Ikawniks.
Līvānietis A. Budže: Lōčkoji dzīvoja Līvānu pagasta Peišavā, tāpēc saukti par peišavniekiem. 30. gados no katoļticības pārgāja baptistos, kas izsauca apkārtnē lielas pārrunas.
1941. gada tautas skaitīšanā fiksēts kā Līksnas pagasta sekretars ar dzīvesvietu Līksnas pagasta namā. Uz Līksnu atnācis 1941. gada augusta no Kalupes pagasta. Kopā ar viņu dzīvesbiedre Anna /1902/, bērni Ņina /1924/, Lidija /1925/, Aina /1928/.
Pirmā pasaules kara dalībnieks (6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka podporučiks, Ziemassvētku cīņu dalībnieks),
pašvaldību darbinieks (Līvānu pagasta zemstes sapulces priekšnieks /1917-1918/, Dagdas, Līksnas pagasta valdes darbvedis /30. gadi/).
Krievijas pilsoņu kara dalībnieks (Deņikina armijas vada komandieris).
1929. gadā iecelts par Dagdas aizsargu nodaļas priekšnieku.
Podporučika pakāpē piedalījās 1917. gada Latgales latviešu kongresā. Uz kongresu deleģēts kā Latgaliešu strēlnieku sekcijas loceklis. Tiek uzskatīts, ka kongresa laikā bija viens no ietekmīgākajiem strēlnieku pārstāvjiem, uzreiz aiz strēlnieku vadītāja Jāņa Rubuļa. Ievēlēts Latgales Pagaidu zemes padomē.
1917.gada preses publikācijās minēts kā 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka latgaliešu strēlnieku pulciņa "woduns". Pulciņa sekretārs bija Ikawniks.
Līvānietis A. Budže: Lōčkoji dzīvoja Līvānu pagasta Peišavā, tāpēc saukti par peišavniekiem. 30. gados no katoļticības pārgāja baptistos, kas izsauca apkārtnē lielas pārrunas.
1941. gada tautas skaitīšanā fiksēts kā Līksnas pagasta sekretars ar dzīvesvietu Līksnas pagasta namā. Uz Līksnu atnācis 1941. gada augusta no Kalupes pagasta. Kopā ar viņu dzīvesbiedre Anna /1902/, bērni Ņina /1924/, Lidija /1925/, Aina /1928/.
Miris 1971. gada 18. jūnijā Rīgā.
Atsauces
- Melderis, J. Latviešu virsnieku reģistrs. 1915-1945. Rīga: Latviešu virsnieku apvienība, 2016. 152.lpp.
- Jēkabsons, Ē. “Aizmirstais Latgales kongresa dalībnieks — latviešu strēlnieks podporučiks Donāts Lāčkājs-Lācis.” Tēvijas Sargs, 2017. Nr.2, 30.-31.lpp.
- Jēkabsons, Ē. “Damierstais Latgolys kongresa dalinīks: latvīšu strielnīks podporučiks Donats Lāčkājs-Lācis.” http://www.lakuga.lv/2017/03/22/damierstais-latgolys-kongresa-daliniks-latvisu-strielniks-podporuciks-donats-lackajs-lacis/ (22.04.2017).
- Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. 2. sēj. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1971. 44. lpp.
- “1941. gada tautas skaitīšana. Līksnas pagasts.” https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C39F-Z3M7-H?i=599&lang=lv (25.08.2025).