Latgales dati

1917. gada 28. marts

Pēterburgā strādnieku, tehniķu, inteliģences un citu delegātu sanāksmē dibināta Latgales tautas komiteja (Letgolas tautas komitets), kura aktīvi iekļāvās diskusijā par nosacījumiem Latgales apvienošanā ar citiem latviešu novadiem. Komitejā sākotnēji ir 42 biedri. Padomē ir 10 locekļi - Ignats Assāns, Andrīvs Gutāns, Augusts Laizāns, Boļeslavs Miglinīks, Jezups Kangars, Francis Kemps, Viktors Sylandžs, Andrīvs Zvīdriņš, Kazimirs Strods, Aloizs Skrulis.
Publikācijās minētas ar komitetu saistītas arī citas personas - Andrīvs Borisovs (Boriss), Z.Mihailovs-Indricāns (LB 1917. 15.apr.), karavīrs Antons Dzenis ( LB 1917. 12.aug.), Vladislavs Boriss ( LB 1917. 12.aug.),
Komiteta atbalstītāji (arī finansiāli) tika minēt Rogovkā (Zaļmuižā) un citur.
Komitets kopš 1917. gada 15. aprīļa (v. st.) izdeva laikrakstu "Liaužu Bolss". Izdevuma redaktors Ignats Assāns.
Komiteta vārdā F.Kemps 1917. gada 26. martā (6. aprīlī) iesniedza Krievijas Pagaidu valdībai lūgumu par Latgales pašvaldību izveidošanu un Latgales atdalīšanu no Vitebskas guberņas.
27. aprilī / 10. maijā karavīru un strādnieku sanāksme Kronštatē tika deleģēti Komitetam karavīrs V.Miglinīks un strādnieki K.Paulāns, S.Lemps, J.Trūps. Sapulci vadīja J.Bulis
Ir ziņas arī par citām apspriedēm: 12. marta Letgalīšu apspriede (JZ, 1917. 6. maijs).
1917. gada aprīlī pie Komiteta nodibināts karavīru pulciņš, kas pārtapa par patstāvīgu Letgolas Karavīru komitetu. Bijušas sarunas ar Krievijas kara ministru par latgaliešu rezerves pulka organizēšanu un turpmāk paredzēts izveidots kavalerijas eskadronu un citas karaspēka vienības..
Komitets 1917. gada 1. maijā pieņēma Latgales pirmās politiskās partija - Ļaužu partijas programmu.
1917. gada 28. jūnija (v. st.) sanāksmē nolēma dibināt savu tipogrāfiju - paju sabiedrību.
Kempa piekritēji Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās 1917.gada oktobrī veidoja sarakstu, kurā tika iekļauti Komiteta locekļi - Kemps, Skruls, Aloizs Laizāns, Vylcāns. Komitets pozitīvi vērtēja Krievijas valdības rīcību - Satversmes sapulces sasaukšanas materiālu nodrukāšanu latgaliešu valodā. Pēc Krievijas Satversmes sasaukšanai Komitets aicināja steidzami sasaukt Letgolas Seimu, lai izjauktu Krievijas politisko partiju darbību, kas neatzīt tautu autonomiju.
1917. gada 29. oktobrī (11.novembrī) pēc lielinieku apvērsuma Komiteta kopsapulcē bija nolemts rūpēties par "Latgales tautas kongresa" sasaukšanu, Latgales Centrālās zemes komitejas izveidi pirms Latgales Saeimas sasaukšanas. Bija pieņemts arī lēmumu par sava karaspēka izveidi, lai cīnītos "pret anarhiju un kontrevolūciju Latgalē" un "kas būs vajadzīgi frontē". Šo jautājumu virzīja uz Rēzeknes kongresu (1917.gada decembrī?), kur tas netika izskatīts.
Komitets neatbalstīja Latgales 1917. gada decembra kongresa (sauca to par Letgolas dorba ļaužu kongresu) lēmumus. Pirms tam komitets cerīgi izteicās par šo kongresu, aicināja to atbalstīt.
Vienā no laikraksta "Liaužu Bolss" publikācijām tika uzskatīts, ka Komiteta idejas ("pret sasvīnošonūs ar baltīšim") esot garīdznieki Nikodems Rancāns, Odums Vyzuļs, Konstantins Kangars.
Savukārt, Komiteta skatījumā visaktīvāk :savienošanos ar baltiešiem: aizstāv 5 baznīckungi - Francis Trasuns, Jezups Rancāns, Kazimirs Skrynda, Jānis Velkme, Pīters Apšinīks.

Atsauces
  • “Letgolas tautas komitets.” Liaužu Bolss. 1917. 15.aprīlis.
  • “Pīci Baltijas atspaidi.” Liaužu Bolss. 1917. 15.aprīlis.
  • “Petrogradas Letgališu rezolucija.” Liaužu Bolss. 1917. 18. novembris.
  • “Kronštatā.” Liaužu Bolss. 1917. 6. maijs.
  • “Letgolas Karaveiru komitets.” Liaužu Bolss. 1917. 4. novembris.