Jāzeps Rancāns (Jezups Rancāns)

Politiķis (1., 2., 3., 4. Saeimas deputāts no Latgales vēlēšanu apgabala /1922 - 1934/, 2., 3., 4. Saeimas vicepriekšsēdētājs),
valstsvīrs (diplomāts, īpašais sūtnis Vatikānā),
katoļu garīdznieks (ordinēts 1911; bīskaps /1924/),
izglītības darbinieks (Garīgā semināra profesors),
sabiedrisks darbinieks (pirmās latgaliešu organizācijas - Pēterburgas muzikālās biedrības dalībnieks).
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks. Uzstājās kongresā ar pamatreferātu par Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju.
1944. gadā parakstīja Latvijas Nacionālās padomes memorandu par Latvijas valsts atjaunošanu.
4. Saeimas priekšsēdētāja biedrs un, atrodoties trimdā, pēc Saeimas priekšsēdētāja Paula Kalniņa nāves – leģitīms Saeimas priekšsēdētājs un Valsts prezidenta vietas izpildītājs.
Par bīskapu konsekrēts 1924. gada 4. maijā. Ceremonijā piedalījās pāvesta nuncijs A. Zehini, asistējot arhibīskapam Ed. Ropam un Viļņas bīskapam J. Matuļēvičam.
1961. gada 13. augustā Ņujorkā atskatījās uz 50 darbības gadiem, un 25 oktobrī bija viņa 75 gadu mūža atcere.
2003. gada septembrī atklāts piemiņas akmens Rēzeknē laukumā pie pilskalna. Laukums arī nosaukts J.Rancāna vārdā.
2018. gada augustā Saeimas namā atklāta izstāde par godu Saeimas priekšsēdētāja vietas izpildītājam trimdā Jāzepam Rancānam.
Par J.Rancāna mantojuma saglabāšanu rūpējās brāļa dēls Francis Rancāns.