Latgales dati
Dzimis 1867. gada 10. martā Bērzgales pagasta Jaunborisovā.
Voskānu muižas īpašnieks (1904. gadā pirkti 365 desetīnas Zemes reformas dokumentācijā ieraksts - Voskānu muiža pieder Andrejam Borisovam Jēkaba dēlam), Podberezes saimniecības (pie Rāzeknes. 90 ha, kopš 1933. gada) īpašnieks
uzņēmējs. Presē saukts par podrjadčiku (darbuzņēmēju), jo organizēja (1910) latgaliešiem darbus Minskā un par to labi maksāja, organizēja arī latviešus Petrograda-Volhovo dzelzceļa būvniecībai /1917/. Viņam piederošā Vorkaļu muiža apmeklēta zemkopības kursu laikā /1911/.
Latgales sabiedrisks darbinieks. Presē saukts par Latgales krievu, kurš materiāli atbasltījis F.Kempu. Sniedzis finansiālu atbalstu Rancāna baznīcas skolai Rēzeknē /1917/, ievainotajiem latviešu strēlniekiem /1917/.
Rēzeknes apriņķa zemstes sapulces loceklis /1912/.
Piedalījās 1917. gada aprīļa/maija Latgales latviešu kongresā Rēzeknē. Uzņēmās organizēt tos kongresa delegātus, kuri domstarpību dēļ atstāja kongresu (F.Kempa piekritēji).
1917. gada beigās Rēzeknē dibinātās Zemes īpašnieku un rentnieku savienības "Latgola" valdes priekšsēdētājs (vietnieks N.Skangels, sekretārs Losāns). Laikraksts "Drywa" par savienības (biedrības) dibināšanu informēja 1917. gada decembŗi un uzskatīja, ka biedrības dibinātāja ir Latgales zemnieku savienība.
1918. gadā savienība cīņai pret lieliniekiem organīzēja materiālu atbalstu Rēzeknes partizānu pulkam pulkveža Mihaila Afanasjeva vadībā. K. Boriss pulka vajadzībām nodeva 4 zirgus ar pajūgiem un 200 pudu labības.
Literatūrā ir minēts gadījums, ka K. Boriss Pagaidu valdībai nosūtījis divus pajūgus ar labību un nodevis ar visiem zirgiem. K. Boriss K. Ulmanim: "Saņemiet to, un vēl es došu, tikai mūs atbrīvojiet". K. Ulmanis K.Borisam: "Cik tālu jūsu mājas atrodas no Dvinskas - Pitalovas dzelzceļa?" K.Boriss: "Desmit verstis uz austrumiem". K. Ulmanis "Tik tālu mēs iesim."
Piederēja kopš 1906. gada Rēzeknes apriņķa Ozolmuižas Tauriņu dzirnavas uz Rēzeknes upes netālu no Sakstagala kopā ar 30 desetīnu zemes (arī dzīvesvieta). Vācu laikā dzirnavas tika reprivatizētas par labu Andrieva dēlam Konstantinam Borisam.
Dzīvesbiedre Terēze Ščucka no Varakļāniem. Ģimenē 3 dēli un 3 meitas (vidējā precēta ar Polijas sūtni, abi gājuši boja autokatastrofā).
Izsūtīts no Rēznas pagasta Voskāniem 1941. gadā, arī ģimene - dzīvesbiedre Terēza Borisa /1880/, atbrīvota 1958. gadā, dēls Andrejs Boriss /1922/, nav ziņu.
Deportēto sarakstā ir arī Romualds Boriss Andreja dēls. /1910-1942/.
Vecākais dēls Konstantins Boriss bija agronoms Krustpils cukurfabrikā, emigrēja ar dzīvesbiedri un 2 bērniem /miris 1958/.
Radinieks (tēva brāļa dēls??) Konstantīns Boriss dzimis 1905. gada 3. oktobrī, Bērzgalē, miris 2002. g. 15. februārī,Toronto. Apbedīts blakus sievai Adelei Yorkas latviešu kapos.
Miris 1942. gada 4. aprīlī izsūtījumā Vjatlagā.
Atsauces
  • Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvijas Valsts arhīvs: Nordik, 2007. 412.lpp.
  • “Atbilde "Ļaužu bolsam".” Drywa. 1917. 7. jūnijs.
  • “Ziņas no dzimtenes.” Drywa. 1917. 21. decembris.
  • “Kempa un kompanijas slimība.” Drywa. 1917. 17.maijs.
  • Pudurs, J. “Pyrmō pašaizsardzeiba Latgolā.” Jaunais Vōrds. 1938. 20. oktobris.
  • Rupainis, A. “Drukas nolieguma atcelšanas 50 gadu piemiņai.” Grām.: Vilnis, K. (sak.). Katoļu kalendārs 1954. gadam. Trīs rozes, 1954. 29. lpp.
  • Strods, H. citi. “Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 - Ciltskoki.lv.” http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf (05.09.2018).
  • Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. 2. sēj. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1971. 410. - 411. lpp.
Cf7e9e77d16b841c765ebf04df268c8e17e8ceeb
5d2298245796cabf2927c009dc89b05f2bff30af