Rēzeknē sākās latgaliešu strēlnieku un lielinieku organizētais Latgales kongress

3. - 4. decembris (p. vec. st.)
Rezolūcijas:
1. Par pastāvošo stāvokli (300 "par", 3 "pret")
2. Par Latgales pašnoteikšanos (202 "par", 74 "pret", 14 "atturas")
Rezolūcija paredzēja Latgales Izpildu Komitejas ievēlēšanu, Latgales atdalīšanu no Vitebskas guberņas īstenot vēl vienā kongresā
Kongress ievēlēja Latgales Pagaidu padomi (36 locekļi) un Izpildu komiteju.
Pieņemta rezolūciju (pēc Aloizam Bojāra iniciatīvas) par Latgales atdalīšanu no Vitebskas guberņas. Rezolūcijas nogādāšanai Iekšlietu komisariātam izraudzījās delegāciju ar matrozi seržantu Znutiņu. Rezolūcija nogādāta un 1917. gada 18. decembrī ar 92. rīkojumu komisariāts devis piekrišanu Latgales 3 apriņķu atdalīšanai no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemei.
Izpildu komitejai uzdots sagatavot jaunu karevīru, strādnieku un zemnieku kongresu kongresu (1918. gada janvārī Rēzeknē)
Nolemts sūtīt pārstāvjus uz Valmieras bezzemnieku, strādnieku un zaldātu kongresu.
3. Par sarkanās gvardes dibināšanu.
Par gvardes organizētājiem var būt tikai Krievijas sociāldemoktāriskās strādnieku partijas pārstāvji, par gvardistiem - šis partijas simpatizētāji.
Kongresa organizēšanas un darbības laikā minētas personas:
- P. Līpiņš (saukts par "komisāru", atklāja kongresu, izvirzīts par kongresa vadītāju, bet atteicies no amata)
- J. Rubulis (sūtīts no Latvijas Nacionālās padomes, virzīts par kongresa vadītāju, ieguvis leilāko balsu skaitu, bet nav apstiprināts)
- Vīksna (12. armijas pārstāvis, vidzemnieks, atteicies arī no kongresa vadītāja amata). Vēsturniece I. Apine min E. Vīksniņu, kurš izklāstījis Latvijas sociāldemokrātijas viedokli. F.Kemps: slavenais Vīksna bija bija pārstāvis no Latvijas, nevis kā pirmajā kongresā Zālītis un Lamsters.
- Aloizam Bojāram, miertiesnesim un virsniekam, kongresa organizēšanā, pēc Ā. Šildes uzskatiem, bija izšķiroša loma, kurš panācis, ka par sanāksmes vadītāju ievēlēja seržantu - - J. Greivuli,
- Juris Pabērzs.
Ievēlēts kongresa prezidijs - Mališenko, Donots Lāčkājs, Grišāns (miertiesnesis [Jānis Grišāns|p208]]?), Esta (Dominīks Esta?) un citi.
Ievēlēta Latgales izpildkomiteja - Silinīks, Rampāns, Kivkucāns.
Tolaik prese publicēja ziņas par kongresa sastāvu:
- 242 latgalieši (nacionālisti, zemnieki)
- 55 vidzemnieki
- 16 lielkrievi
- 12 ebreji
- 11 vecticībnieki
- 5 poļi. Kopā 336 dalībnieki.
Kongresā piedalījās pārstāvji no 41 Latgales pagasta (3 pārstāvji no katra pagasta), nepiedalījās 6 pagastu pārstāvji.
Latvijas Nacionālās padomes sēdē par kongresu informēja S. Kambala: kongresu sasaucis F. Kemps, piedalījusies Latgales Pagaidu zemes padomes locekļi, 30 strēlnieki, daudz lielinieku, nobalsojuši par latviešu zemju apvienošanu.
Pēc Kempa uzskatiem viņa kontrrezolūcija kongresā tika izbalsota,
Literatūrā šis kongress saukts arī par 2. Latgales kongresu.
Latgales Izpildu komiteja 1917. gada 14. decembrī (v st.) saņēma Tautas komisāru padomes vēstuli, kurā atbalstīts lūgums par latviešu apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas.