Francis Kemps
Dzimis 1876. gada 24. decembrī Makašānu pagastā.
Politķis (Satversmes sapulces loceklis /Latgales Ļaužu partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/; 1.Saeimas deputāts /Latgales Tautas apvienība; Latgales vēlēšanu apgabals, 1922-1925/),
valstsvīrs (Satiksmes ministra biedrs /1929/),
literāts (dzejnieks, pseidonīmi Latgalis, Reformators, Skomba, Skoborga),
preses darbinieks (laikraksta "Gaisma" redaktors /1905-1906/, kalendāra "Daugava" /1906-1916/ un žurnāla "Austra" izdevējs /1908/),
būvinspektors (vācu laikā līdz 1943),
Zvirgzdenē piederēja dzirnavas.
Pirmā pasaules kara dalībnieks (proporščiks, ievainojumus guvis cīņā ar austriešiem 1914. gadā pie Sanas upes Pšemisļas rajonā tagadējā Polijas teritorijā).
1905. gadā Cēsīs izdota Franča Kempa tulkotā katoļu garīdznieka Ignaca Šustera “Swāta wēsture aba Vaca un Jauna Testamenta stosti”, kas bija paredzēta kā rokasgrāmata bērniem.
Līdz 1941.gadam dzīvoja Rīgā, Tālavijas ielā 104, kopš 1941. gada augusta Ludzā, Latgales ielā 29. Represēts, izsūtīts 1949. gadā.
Par Kempa dzīves pēdējo posmu vēsta viņa vēstule kādam tautietim. Vēstules noraksts bija pie Broņislava Spūļa un Stepona Seiļa. Tajā ir stāstīts par Kempa rakstīto darbu "Latgaliešu tautas nacionālā atdzimšana".
Dzīvesbiedre Konstance Kempa.
Dēls Leopolds Kemps, Romualds Kemps, Oļgerts Kemps.
Otra laulība ar Mariju Kostržicku (dzim. Perens; 1884, Zvirgzdene - 1963, Varakļāni), dzim Perens. M. Kostržickai radniecība ar tulkotāju Silviju Brici (Marijas māsa Jūlija bija tēva māte, arī S.Brices mājaudzinātāja).
valstsvīrs (Satiksmes ministra biedrs /1929/),
literāts (dzejnieks, pseidonīmi Latgalis, Reformators, Skomba, Skoborga),
preses darbinieks (laikraksta "Gaisma" redaktors /1905-1906/, kalendāra "Daugava" /1906-1916/ un žurnāla "Austra" izdevējs /1908/),
būvinspektors (vācu laikā līdz 1943),
Zvirgzdenē piederēja dzirnavas.
Pirmā pasaules kara dalībnieks (proporščiks, ievainojumus guvis cīņā ar austriešiem 1914. gadā pie Sanas upes Pšemisļas rajonā tagadējā Polijas teritorijā).
1905. gadā Cēsīs izdota Franča Kempa tulkotā katoļu garīdznieka Ignaca Šustera “Swāta wēsture aba Vaca un Jauna Testamenta stosti”, kas bija paredzēta kā rokasgrāmata bērniem.
Līdz 1941.gadam dzīvoja Rīgā, Tālavijas ielā 104, kopš 1941. gada augusta Ludzā, Latgales ielā 29. Represēts, izsūtīts 1949. gadā.
Par Kempa dzīves pēdējo posmu vēsta viņa vēstule kādam tautietim. Vēstules noraksts bija pie Broņislava Spūļa un Stepona Seiļa. Tajā ir stāstīts par Kempa rakstīto darbu "Latgaliešu tautas nacionālā atdzimšana".
Dzīvesbiedre Konstance Kempa.
Dēls Leopolds Kemps, Romualds Kemps, Oļgerts Kemps.
Otra laulība ar Mariju Kostržicku (dzim. Perens; 1884, Zvirgzdene - 1963, Varakļāni), dzim Perens. M. Kostržickai radniecība ar tulkotāju Silviju Brici (Marijas māsa Jūlija bija tēva māte, arī S.Brices mājaudzinātāja).
Miris izsūtījumā Tomskas apgabala Tuganskas rajona Mihailovas sādžā 1952. gada 20. oktobrī. Apbedīts tuvējos Bobrovkas kapos. Pārapbedīts 1991. gada 5. oktobrī Ludzas rajona Zvirgzdenes kapos, blakus dzīvesbiedrei Konstancei Daugulei-Kempai.
Atsauces
- Bankavs, A., Jansone, I. Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas. Red. Inta Rozenvalde. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2010. 159.lpp.
- Kemps, F. “Latgalieši.” http://www.lakuga.lv/2011/12/24/kemps-latgaliesi/ (20.10.2014).
- Seiļs, S. Dienasgrāmatas. 1924-1979. Daugavpils: Saule, 2016. 138.lpp.
- “Pamarka "Latgolas kongress 1917" (1982).” http://latgalesdati.du.lv/ifoto/1982pamarka (02.05.2018).
- Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. 2. sēj. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1971. 201. lpp.
- Ņikita Andrejevs, Valdis Tēraudkalns. “Bībeles tulkojumi latviešu, latgaliešu rakstu un lībiešu valodā.” https://enciklopedija.lv/skirklis/22199-Bībeles-tulkojumi-latviešu,-latgaliešu-rakstu-un-lībiešu-valodā (09.06.2020).
- “Via Latgalica 3.” https://www.lu.lv/filol/latgalistica/doc/LKM_3.pdf (06.11.2022).
