Staņislavs Kambala
Dzimis 1893. gada 12. jūnijā Bērzgales pagasta Stapuļūs.
Politiķis (Latgales pārstāvis Tautas Padomē, Tautas Padomes sekretārs /1918-1920/, Satversmes sapulces deputāts /Latgales Zemnieku partija, 1920-1922/, Satversmes Sapulces vicepriekšsēdētājs),
banku darbinieks (Latvijas Bankas darbinieks kopš 1922. gada (līdz 1936?), valdes loceklis 1926-1936/, viens no trim bankas direktoriem /1936-1940?/, Rēzeknes akciju banka dibinātājs un direktors-rīkotājs /1925-1926/),
preses darbinieks (laikraksta LATGALĪTS dibinātājs, redaktors /1920/),
publicists (pseidonīms BUTE),
saimniecisks darbinieks (Litenes dzirnavu īpašnieks), 1938.gadā Litenes apkārtnē sāka ierīkot elektrības līnijas.
latviešu strēlnieks (2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks),
sabiedrisks darbinieks.
1921. gadā izdeva "Latviešu valodas gramatiku".
Izglītība: Bērzpils pagastskola, Pēterburgas Sv.Katrīnes ģimnāzija, Oranienbaumas kara skola, Pēterburgas garīgais seminārs (nepabeigts).
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks. Vienīgais pārstāvis no Latgales, kurš piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.
F.Cielēna atmiņas par Satversmes sapulci: "...Staņislavs Kambala jau uzstājas kā īsts Rīgas kungs..."
Dzīvesbiedre Tekla Kambala (dzim. Veidere), laulība 1921. goda 31. janvarī, mirusi 1950. gadā Austrālijā, apbedīta blakus dzīvesbiedram Rīgas Miķela kapos.
Ģimenē 2 bērni - dēls (Leonīds Staņislavs 1923, kritis leģionā) un meita (mirusi emigrācijā).
Brālis Donots Kambala (Engures pagasta Rideļu dzirnavu īpašnieks), kura mazmazdēli - basketbolists Kaspars Kambala /1978/ un basketbolists Kristaps Kambala /1977-2003/.
Kambalu dzimtai ir radniecība ar Leščinsku dzimtu.
banku darbinieks (Latvijas Bankas darbinieks kopš 1922. gada (līdz 1936?), valdes loceklis 1926-1936/, viens no trim bankas direktoriem /1936-1940?/, Rēzeknes akciju banka dibinātājs un direktors-rīkotājs /1925-1926/),
preses darbinieks (laikraksta LATGALĪTS dibinātājs, redaktors /1920/),
publicists (pseidonīms BUTE),
saimniecisks darbinieks (Litenes dzirnavu īpašnieks), 1938.gadā Litenes apkārtnē sāka ierīkot elektrības līnijas.
latviešu strēlnieks (2. Rīgas latviešu strēlnieku pulks),
sabiedrisks darbinieks.
1921. gadā izdeva "Latviešu valodas gramatiku".
Izglītība: Bērzpils pagastskola, Pēterburgas Sv.Katrīnes ģimnāzija, Oranienbaumas kara skola, Pēterburgas garīgais seminārs (nepabeigts).
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks. Vienīgais pārstāvis no Latgales, kurš piedalījās Latvijas Republikas proklamēšanas aktā 1918. gada 18. novembrī.
F.Cielēna atmiņas par Satversmes sapulci: "...Staņislavs Kambala jau uzstājas kā īsts Rīgas kungs..."
Dzīvesbiedre Tekla Kambala (dzim. Veidere), laulība 1921. goda 31. janvarī, mirusi 1950. gadā Austrālijā, apbedīta blakus dzīvesbiedram Rīgas Miķela kapos.
Ģimenē 2 bērni - dēls (Leonīds Staņislavs 1923, kritis leģionā) un meita (mirusi emigrācijā).
Brālis Donots Kambala (Engures pagasta Rideļu dzirnavu īpašnieks), kura mazmazdēli - basketbolists Kaspars Kambala /1978/ un basketbolists Kristaps Kambala /1977-2003/.
Kambalu dzimtai ir radniecība ar Leščinsku dzimtu.
Miris 1941. gada 21. decembrī Rīgā. Apbedīts Rīgas svētā Miķeļa kapos.
Atsauces
- Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 70.-72.lpp.
- “Kambala Staņislavs.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 241.lpp.
- “Nekrologs.” Tēvija. 1941. 24.decembris.
- Latkovskis, D. “Miris Staņislavs Kambala (1983-1941).” Rēzeknes Ziņas. 1942. 7.janvāris.
- Stirna, L. “Kambala un Puče. Atmiņas, atzīšanās un kaislības 252 lappusēs.” http://www.delfi.lv/sports/news/basketball/news/kambala-un-puce-atminas-atzisanas-un-kaislibas-252-lappuses.d?id=44377396 (08.04.2014).
- “Rideļu dzirnavas.” http://www.rideludzirnavas.lv/lv/dzirnavu_vēsture (24.01.2015).
- Slava, M. (sastādītāja), Valsts pirmā. V.Rīdzenieks. Latvijas valsts pasludināšana 1918. gada 18. novembrī. Rīga: Neputns, 2008. 51. lpp.
- Latkovskis, L. “Saimnīks un politikis.” Latgolas Bolss. 1958. 27. septembris.
- “Cytaidi latviskais piedāvā: «Trešā zvaigzne. Sākotne. Personība»1.sērija.” http://ltv.lsm.lv/lv/raksts/06.04.2017-cytaidi-latviskais-piedava-tresa-zvaigzne.-sakotne.-personiba1.s.id93865/ (09.04.2017).
- Cielēns, F. “Latvijas Satversmes sapulce.” Latvju Ziņas. 1948. 17. aprīlis.
