Aloizs Bojārs
Dzimis Jāņa Bojāra ģimenē 1887. gada 4. aprīlī Rudzātu pagastā.
Politiķis (Latgales Pagaidu Zemes padomes loceklis /1917-1920/),
izglītības darbinieks (skolu organizētājs /Maskavas latviešu bēgļu skola /1917/, Varakļānu ģimnāzija /1921/, Rudzātu pamatskola /1922/, Glužņevas kurlmēmo skolas, Latgales Tautas augstskola, Latgales Tautas konservatorija, Preiļu lauksaimniecības skola/; Daugavpils apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs /1921- 1923/, Varakļānu pilsētas skolas pārzinis /1920/, Rudzātu pamatskolas pārzinis /1922/, Ančkinu pamatskolas pārzinis /1941-1944/),
pašvaldību darbinieks (Stirnienes pagasta zemstu valdes priekšsēdētājs /1917/;sekretāra palīgs, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs /1923-08.02.1927/, valdes loceklis /1928-/, Daugavpils apriņķa medicīnas nodaļas priekšsēdētājs /1927- /),
jurists (miertiesnesis Viļānos /1917/, civilnodaļas vadītājs Ludzā),
sabiedrisks darbinieks (Latgales Zemnieku krājaizdevu sabiedrības dibinātājs un vadītājs /1923- /, Latviešu katoļu uguns apdrošināšanas dibinātājs un vadītājs /1932/,
militārs darbinieks (Odesas karaskolas absolvents /1915/, virsnieku akadēmisko kursu beidzējs /1915/, Pirmā pasaules kara dalībnieks, sakara ar ievainojumu Rumānijas frontē atvaļināts virsnieks).
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks. Izvirzīts kā Maskavas un tās apkārtnes latgaliešu delegāts Aloizijs Ivanovičs Bojārs (Baltkrievijas Vēstures arhīva lieta).
Kongresā ieradies ar vairākiem latviešu strēlniekiem, kuri palīdzēja uzturēt kārtību.
Piedalījies 1917. gada decembra Latgales kongresā un izstrādāja kopā ar seržantu Znuteņu rezolūciju par Latgales apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas. Znuteņš apstiprinātu? rezolūciju atveda no no Pēterburgas un nodeva Bojāram. Tas, savukārt šo rakstu atdevis izglītības viceministram prelātam Čamanim.
Kopā ar Staņislavu Kambalu 1917. gadā piedalījies Krievijas mazāktautu kongresā Kijevā.
Piedalījies 1917. gada Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās Latgales Pagaidu zemes padomes un Latgales zemnieku latviešu sociālistu federālistu sarakstā. Dzīves vieta - VIļāni.
Nepublicētas atmiņas par 20.gs. notikumiem.
1929. gadā norādīta dzīves adrese - Daugavpils, Rīgas iela 6.
Dzīvesbiedre Elvīra Adele Bojāre.
Dēls Nikodems Elijs Bojārs.
No 1928. gada pašvaldību vēlēšanu materiāliem; "Aloizs Bojars, bejušajs Daugavpiļs apriņķa vaļdes prīkšsadātojs, kuru atlaidia nu omota bezportfeļa ministrs Jurs Pabērzs uz sova broļa Sebastjana „donosa“ pamata, lai īcaltu tymā vītā Sebastjanu Pabērzi. Vacs sabīdrisks darbinīks. Vairoku Skolu un bīdrību dybynotojs. Bejušajs vērsnīks, tad mīrtīsmesis un školotojs. Ilgus godus strodojis vaļsts, pašvaļdības un sabīdriskos īstodēs. Ir taisnīgs, gūdīgs, nadzārojs. Josmuižas pog. zemnīks".
izglītības darbinieks (skolu organizētājs /Maskavas latviešu bēgļu skola /1917/, Varakļānu ģimnāzija /1921/, Rudzātu pamatskola /1922/, Glužņevas kurlmēmo skolas, Latgales Tautas augstskola, Latgales Tautas konservatorija, Preiļu lauksaimniecības skola/; Daugavpils apriņķa skolu valdes priekšsēdētājs /1921- 1923/, Varakļānu pilsētas skolas pārzinis /1920/, Rudzātu pamatskolas pārzinis /1922/, Ančkinu pamatskolas pārzinis /1941-1944/),
pašvaldību darbinieks (Stirnienes pagasta zemstu valdes priekšsēdētājs /1917/;sekretāra palīgs, Daugavpils apriņķa valdes priekšsēdētājs /1923-08.02.1927/, valdes loceklis /1928-/, Daugavpils apriņķa medicīnas nodaļas priekšsēdētājs /1927- /),
jurists (miertiesnesis Viļānos /1917/, civilnodaļas vadītājs Ludzā),
sabiedrisks darbinieks (Latgales Zemnieku krājaizdevu sabiedrības dibinātājs un vadītājs /1923- /, Latviešu katoļu uguns apdrošināšanas dibinātājs un vadītājs /1932/,
militārs darbinieks (Odesas karaskolas absolvents /1915/, virsnieku akadēmisko kursu beidzējs /1915/, Pirmā pasaules kara dalībnieks, sakara ar ievainojumu Rumānijas frontē atvaļināts virsnieks).
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks. Izvirzīts kā Maskavas un tās apkārtnes latgaliešu delegāts Aloizijs Ivanovičs Bojārs (Baltkrievijas Vēstures arhīva lieta).
Kongresā ieradies ar vairākiem latviešu strēlniekiem, kuri palīdzēja uzturēt kārtību.
Piedalījies 1917. gada decembra Latgales kongresā un izstrādāja kopā ar seržantu Znuteņu rezolūciju par Latgales apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas. Znuteņš apstiprinātu? rezolūciju atveda no no Pēterburgas un nodeva Bojāram. Tas, savukārt šo rakstu atdevis izglītības viceministram prelātam Čamanim.
Kopā ar Staņislavu Kambalu 1917. gadā piedalījies Krievijas mazāktautu kongresā Kijevā.
Piedalījies 1917. gada Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās Latgales Pagaidu zemes padomes un Latgales zemnieku latviešu sociālistu federālistu sarakstā. Dzīves vieta - VIļāni.
Nepublicētas atmiņas par 20.gs. notikumiem.
1929. gadā norādīta dzīves adrese - Daugavpils, Rīgas iela 6.
Dzīvesbiedre Elvīra Adele Bojāre.
Dēls Nikodems Elijs Bojārs.
No 1928. gada pašvaldību vēlēšanu materiāliem; "Aloizs Bojars, bejušajs Daugavpiļs apriņķa vaļdes prīkšsadātojs, kuru atlaidia nu omota bezportfeļa ministrs Jurs Pabērzs uz sova broļa Sebastjana „donosa“ pamata, lai īcaltu tymā vītā Sebastjanu Pabērzi. Vacs sabīdrisks darbinīks. Vairoku Skolu un bīdrību dybynotojs. Bejušajs vērsnīks, tad mīrtīsmesis un školotojs. Ilgus godus strodojis vaļsts, pašvaļdības un sabīdriskos īstodēs. Ir taisnīgs, gūdīgs, nadzārojs. Josmuižas pog. zemnīks".
Miris 1958. gada 18. augustā Ņujorkā (ASV).
Atsauces
- Vīškausts. “Dzeives ceļš nu Latgolas leidz ASV.” Latgolas Bolss. 1958. 13.septembris.
- “Aloiza Bojāra darbeiba.” Latgola. 1948. 1. aprīlis.
- Bojārs, N. “Manas atmiņas par Daugavpili.” Treji vārti, 1981. Nr. 82.
- Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. 2. sēj. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1971. 145. lpp.
- Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1968. 249.-251. lpp.
- “Myusu kandidati uz apriņķu pošvaldeibom.” Zemnīka Ziņas. 1928. 16. februāris.
