Dominīks Esta
Dzimis 1890. gadā Dricānu pagastā.
Komunistiskās kustības dalībnieks (sociāldemokrātiskās partijas biedrs kopš 1911, 1918. gada partizānu vienības vadītājs, Latvijas komunistu partijas Ludzas rajona organizācijas vadītājs).
Darbojies Rīgā, pēc tam 1915.-1917. gadā Pēterpilī. Pēc februāra rūpnīcā "Reno" veidoja sarkano gvardi.
Piedalījies lielinieku apvērsumā Pēterpilī, uzbrukumā Ziemas pilij.
Kopš 1920. gada strādāja saimnieciskajā darbā Padomju Krievijā.
Padomju laika literatūrā dēvēts par "leģendāru partizānu komandieri" un "Latgales Čapajevu".
Boļševiku varas laikā 1917. gadā un 1919. gadā Latgalē. Dricānu pagasta revolucionārās komitejas priekšsēdētājs. D.Esta kopā ar vairāk domubiedriem nodarbojās ar iedzīvotāju terorizēšanu, piedalījās vairāku iedzīvotāju, tostarp baznīckunga, dzirnavnieka, tirgotāja slepkavību Dricānu pagastā. Ir ziņas, ka D.Esta 1917. gada 4. septembrī (v. st.) nogalināja Pilcenes muižnieku Vorobjovu. Šis notikums izraisīja lielu rezonansi, jo Rēzeknes izpildkomiteja šādu rīcību nosodīja un solīja D. Estu arestēt. Nogalināto sarakstā bija arī katoļu garīdznieks Ksavers Martinenass
Noziedzīgās grupas dalībnieki tiesāti 1923. gadā.
Dricānu pagasta revolucionārās komitejas priekšsēdētājs.
Persona "Dom. Esta" bija 1917. gada Latgales latviešu kongresa dalībnieks. Ir saglabājusies kongresa ieejas karte.
1936. gadā iestājies Ļeņingradas latgaliešu literātu pulciņā, bija jaunpienācēju pulciņa prezidija priekšsēdētājs.
Darbojies Rīgā, pēc tam 1915.-1917. gadā Pēterpilī. Pēc februāra rūpnīcā "Reno" veidoja sarkano gvardi.
Piedalījies lielinieku apvērsumā Pēterpilī, uzbrukumā Ziemas pilij.
Kopš 1920. gada strādāja saimnieciskajā darbā Padomju Krievijā.
Padomju laika literatūrā dēvēts par "leģendāru partizānu komandieri" un "Latgales Čapajevu".
Boļševiku varas laikā 1917. gadā un 1919. gadā Latgalē. Dricānu pagasta revolucionārās komitejas priekšsēdētājs. D.Esta kopā ar vairāk domubiedriem nodarbojās ar iedzīvotāju terorizēšanu, piedalījās vairāku iedzīvotāju, tostarp baznīckunga, dzirnavnieka, tirgotāja slepkavību Dricānu pagastā. Ir ziņas, ka D.Esta 1917. gada 4. septembrī (v. st.) nogalināja Pilcenes muižnieku Vorobjovu. Šis notikums izraisīja lielu rezonansi, jo Rēzeknes izpildkomiteja šādu rīcību nosodīja un solīja D. Estu arestēt. Nogalināto sarakstā bija arī katoļu garīdznieks Ksavers Martinenass
Noziedzīgās grupas dalībnieki tiesāti 1923. gadā.
Dricānu pagasta revolucionārās komitejas priekšsēdētājs.
Persona "Dom. Esta" bija 1917. gada Latgales latviešu kongresa dalībnieks. Ir saglabājusies kongresa ieejas karte.
1936. gadā iestājies Ļeņingradas latgaliešu literātu pulciņā, bija jaunpienācēju pulciņa prezidija priekšsēdētājs.
Nošauts staļiniskajās represijās 1938. gada 10. oktobrī Padomju Savienībā.
Atsauces
- “Tieslietas.” Pirmdienas rīts. 1923. 15. oktobris.
- “Dominiks Esta.” Drywa. 1917. 27. septembris.
- Logins, D. “Latgalīšu jaunīsōcēju rakstnīku puļceņš Leningradā.” Taisneiba. 1936. 21. aprīlis.
- “Sveicīņs Ļeņingrada stahanovīšim.” Taisneiba. 1936. 16. jūnijs.
- “Esta Dominiks.” Grām.: Latvijas PSR Mazā enciklopēdija: 3 sējumos / Latvijas PSR Zinātņu akadēmija; galv. red. V. Samsons. 1.sēj. Rīga: Zinātne, 1967. 484.-485. lpp.
- Babris, J. “Latgale 1918. un 1919. gadā.” Grām.: 1919. gads Latvijā. Bīrons, A. (atbild. red.). Rīga: Zvaigzne, 1967. 135. -136. lpp.
