Latgales dati
Dzimis 1883. gada 16. aprīlī Dricānu pagasta Kuzmās.
Literāts (pseidonīms Čenču Jezups, Dzērkste),
politiķis (Latgales pagaidu zemes padomes loceklis /1917/; Tautas Padomes loceklis /1918-1920/, Satversmes sapulces deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/),
valstsvīrs (iekšlietu ministra biedrs /1920-1921/),
preses darbinieks (laikraksta "Drywa" līdzstrādnieks, žurnāla "Latgolas Zemkūpis" redaktors),
saimniekoja savā saimniecībā Kalkūnos.
Pirmā pasaules kara dalībnieks. Kā sanitārs piedalījies ievainoto glābšanās un saņēmis Sv. Jura 4. un 3. pakāpes medaļas.
1917. gada Latgales kongresa dalībnieks.
Dzīvojis un saimniekojis Lauceses pagasta Pelēčos. blakus Švirkstu saimniecībai.
1940.gadā saimniecībā ierīkots zirgu iznomāšanas punkts, pēc kara - mašīnu un traktoru stacija.
Precējies, dēls žurnālists tulkotājs Česlavs /06.01.1919-/. vedekla literāte Regīna Ezera, kuru ģimenē dzimusi tulkotāja Aija Vālodze /1957/ un Ilze /1955/, laulība šķirta.
Otrā dzīvesbiedre Hortenzija (Tenzīte) Dardedze. Mācījusies A. Savickas privātskolā Daugavpilī, studējusi 1921. gadā Latvijas Universitātē medicīnu. Mirusi dzemdībās 1925. gada martā, apbedīta Berķeneles kapos, ir kapa piemineklis ar fotogrāfiju. Dēls gājis bojā, atstājot Latviju kara beigās. Iespējama H.Dardedzes radniecība ar personu "Marija Dardedze" (dzim. Bebris? pirmajā laulībā Dardedze, atkārtotā laulībā Haselbauma) - Grīvas pilsētas ilggadējo sekretāri. Iespējama radniecība ar personu "Jēkabs Dardedzis". Laulībā dēls Jākabs /28.08.1922/.
Ar Dardedžu dzimtu (vecāsmātes māsa) saistīts žurnālists un politiķis Edvīns Inkēns /08.031958/, kurš 90 gados izveidoja videofilmu par vecāsmātes gaitām un Berķeneli.
Trešā laulība ar Lauceses skolotāju Jadvigu Kondratu, meita Mārīte (mirusi triju gadu vecumā). Pēc kara skolotāja Raudas skolas filiālē - Ziediņu skolā.
J.Kindzuļa dēls Andrievs (kuras laulības?) gājis bojā kuģa bombardēšanas laikā (atstājot Latviju?).
J.Kindzuļa nozīmīgākais devums latgaliešu literatūrā ir par autobiogrāfisko romānu uzskatītais „Pīters Vylāns”, kas pirmoreiz publicēts 1943. gadā Daugavpilī, atkārtoti – 1967. gadā trimdā.
Gājis bojā 1941. gadā Daugavpils cietumā.
Atsauces
  • Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 75.-77.lpp.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1992. 161.lpp.
  • Purināša, L. “INSPIRĀCIJAS FAKTORI ČENČU JEZUPA ROMĀNĀ „PĪTERS VYLĀNS”.” http://journals.ru.lv/index.php/LATG/article/download/2237/2261 (10.02.2018).
00e44eb6caa3f6b097102db40e75601462df9b59
3f4de256072122c9b9744c76135bd4b8cf713379
74e040b02567e7c325fd4db581b7ba0570127113
587434a2717d033a38009974ba41691a8135e20c
E549ec4ea8633f4887732df2aa609ae8e19e5a20
B55b0d656199548bb264f689fd7676a1e877a3d5
Cf868311b56cb6b20999a68797e082187eb497c1
Cf7cad6eebf55b8349dd200f1bfd712a6a1e1786
E7d72bcd6bb1bd57c0532359fccad3ff75a799f4
727d8b7417b46526cfc6df4473d8066b449cca06
E3185671977ce34bfbcd0cc38be44c18195d96eb
90de886c7f78f2264445c5428d30644c1f719163
8a453ba4c456d517c3357b527b6ce350f925eca6
555e71e454e4f6ebb95dad830ebf5f947d209bf8
992c17888f8f197cb5986eca8aba01a8824ba171