Latgales dati
Dzimis 1918. gada 21. novembrī Kārsavas pagastā.
Otrā pasaules kara dalībnieks (Sarkanās armijas 125. gvardes strēlnieku pulka rotas komandieris, kapteinis).
Padomju laikā Orlova vārdā bija nosaukta iela Krustpilī - tagad Dārza iela. Vārds ierakstīts piemiņas plāksnē Otrā pasaules kara memoriālā Jēkabpilī.
Pēc nāves M. Orlovam piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Uzskata, ka M. Orlovs bija pirmais Sarkanās armijas latviešu divīzijas kareivis, kurš saņēmis varoņa nosaukumu par cīņām Latvijas teritorijā.
M. Orlovam veltīts P.Vilcāna darbs "Kara ceļa putekļos" (1988).
Vēsturnieks V Kuzmins: Mihails Orlovs, kurš ar saviem izlūkiem pārdrošā uzbrukumā šķērsojot Krustpils–Rēzeknes dzelzceļu un būdams jau nāvīgi ievainots, līdz pat pēdējam brīdim turpināja vadīt kauju pie Mežāres stacijas. Nav apšaubāma M. Orlova izrādītā varonība, taču padomju vēstures izdevumos arī šajā gadījumā neiztika bez tendencioziem faktu pārspīlējumiem, rakstot, ka M. Orlova komandētā rota zem stipras pretinieka uguns ar peldlīdzekļiem vairākkārt forsējusi Atašas upi, lai gan īstenībā šī tikai dažus metrus platā ūdensšķirtne bija viegli pārbrienama kājām un tās šķērsošana sarkanarmiešiem neradīja nekādas grūtības.
Kritis kaujā 1944. gada 3. augustā pie Mežāres. Apbedīts pie Mežāres stacijas.
Atsauces
  • “Orlavs Mihails.” Grām.: Latvijas padomju enciklopēdija: 10 sējumos /galv. red. P.Jērāns. 7.sēj. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1986. 354.lpp.
  • Neiburgs, U. “Latviešu sarkanarmiešu atgriešanās – prieks un rūgtums vienkopus.” http://www.la.lv/latviesu-sarkanarmiesu-atgriesanasprieks-rugtums/ (10.08.2017).
C9913d1bea5fe8f6abf59c56ec6084780705c7c7
Aeef34aeea2140c1f86f42df116616cfbdb31a18