Latgales dati

1917. gada 30. maijs

Daugavpilī sākās 5. armijas latviešu karavīru delegātu apspriede. Tā turpinājās līdz 25. maijam (7. jūnijam). Pieņemta plaša rezolūcija ar 7 punktiem (Par karu, par Latvijas politisko stāvokli, par Latvijas autonomiju, par agrārjautājumu, par strādnieku jautājumu, par sieviešu jautājumu, par Biroja izveidi).
Nosodīta brāļošanās frontē, izveidots 24. maijā / 6. jūnijā birojs 7 locekļu sastāvā, tostarp Siliņš, Līcis, Zariņš. Bija nesekmīgs mēģinājums saistīties ar vietējo sabiedrību, bet tas nav noticis politisku iemeslu dēļ. Uzņemti kontakti ar ukraiņiem, arī musulmaņiem (5. armijas Latweeschu sapulce. (1917.11.04 Brīvais Strēlnieks. Sproģis, teksts Ruslanai).
Mūsdienu pētnieki uzskata, ka 5. armijas latviešu kareivju deputāti neboļševizējās.
Ir tapusi arī fotogrāfija ar kareivjiem, kur priekšplānā ir sarkanbaltsarkanais karogs ar uzrakstu "Dievs, svētī Latviju".
Birojam bija sakari ar Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteju (Iskolastrelu). 1917. gada augusta sēdē piedalījās 5. armijas latviešu karavīru delegāts Rīts.
Biroja pārstāvji tika uzaicināts uz Vidzemes Pagaidu padomes sēdi 1917. gada augustā, lai lemtu par delegātu sūtīšanu uz Krievijas tautību kongresu Kijevā.
Birojs 1917. gada novembra sēdē latviešu kareivju apspriedē pārveidots par Izpildu komiteju.
Pēc laikraksta ""Jaunais Vārds" informācijas (1917. 2. jūnijs) 5. armijā esot ap 6 tūkstoši latviešu.

Atsauces
  • “Apvienoto latviešu strēlnieku pulku deputātu sapulcē 17.-25. maijā izstrādātās un pieņemtās rezolūcijas.” Jaunais vārds. 1917. 3 (16). jūnijs.
  • “5. armijas Latviešu vispārīgā delegātu sapulce.” Brīvais strēlnieks. 1917. 3. jūnijs.
  • “5. armijas deputātu sapulcē 17.-25. maijā izstrādātās un pieņemtās rezolūcijas.” Līdums. 1917. 3. jūnijs.
  • 20. gadsimta Latvijas vēsture: Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai 1900-1918. Red. V.Bērziņš. I daļa. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgads, 2000. 600. lpp.
81d5dda653678b401c6d902cc615867a6ea124bc