Parakstīts Latvijas un Polijas militārās sadarbības līgums
1919. gada 30. decembris
Militārās sadarbības līgums bija par pamatu Latgales atbrīvošanas operācijai. Tas paredzēja abu armiju karaspēku kopīgu uzbrukumu boļševiku frontē (Latgalē) 1920. gada 3. janvārī. Operācijai paredzēti no Latvijas puses 10 000 karavīru (durkļu), no Polijas - 30 000. Izveidota kopīga pavēlniecība abām grupām ģenerāļa Edvarda Ridza -Smiglija vadībā.
Līgums paraksta Latvijas armijas karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Jānis Balodis, štāba priekšnieks pulkvedis Pēteris Radziņš, Polijas karaspēka virspavēlniecības pilnvarotais ģenerālštāba kapteinis Aleksanders Miškovskis.
Puses vienojās nepieļaut lietuviešu pārcelšanos uz Daugavas labo krastu, Latvijas armijas daļām ātri virzoties gar Daugavu. Cēloņi, kāpēc par Latvijas sabiedroto Latgales atbrīvošanā kļuva Polija:
1. Igaunija bija jau noslēgusi pamieru ar Padomju Krieviju.
2. Lietuvai bija teritoriālas pretenzijas uz Latgali.
3. Polija atradās tiešā militāri stratēģiskā tuvumā, pret sarkano armiju bija krietni plašāka fronte (ap 100 km) nekā lietuviešiem (25 km).
Atsauces
- Jēkabsons, Ē. “Polijas armijas atbalsts Latgales atbrīvošanā. Ārvalstu armijas Latvijas neatkarības karā.” http://m.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=273922 (30.12.2019).
- Šiliņš, J. “Latvijas un Polijas alianse - pēdējais solis pirms Latgales atbrīvošanas.” https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/latvijas-un-polijas-alianse-pedejais-solis-pirms-latgales-atbrivosanas.a343182/?utm_source=MLpoust&utm_campaign=news&utm_medium=soc&fbclid=IwAR0rEDGjoBvQheBfF_oQZjJCzhxRRGdHVwKsl-BwpBvSS6XHHghqGATFAEY (30.12.2020).