Latgales dati

1918. gada 18. februāris

Vācu karaspēks bija sasniedzis Daugavpils apkārtni jau 1915. gada oktobrī, kad tika ieņemta Ilūkste. Krievijas armija Daugavpils kreisajā krastā aizstāvēja pozīcijas - placdarmu apmēram 100 km plašumā (no Glaudāniem Līksnas pagasta pretējā pusē līdz Drūkšu ezeram mūsdienu Latvijas-Baltkrievijas robeža) un ap 25 km dziļumā. 1917. gada rudenī pēc lielinieku apvērsuma Krievijā frontē tika noslēgts pamiers.
1918. gadā pirms uzbrukuma lielinieku kontrolētā 5. armijas vadība izdeva pavēli par pamiera pārtraukšanu un vācu karaspēka gaidāmo uzbrukumu plkst. 12. Karaspēka vienībām bija pavēlēts atkāpties no Daugavas kreisā krasta uz labo krastu, atstāt Daugavpili, uzspridzināt tiltus un munīcijas noliktavas.
Vācu karaspēka 5. kājnieku divīzija vienības vairākās grupās pa 50 - 60 kareivjiem ar bruņumašīnām straujā triecienā ieņēma pilsētu. Apjukumā tilta mīnētāji nepaspēja tiltus uzspridzināt. Vācu karaspēka mobilās vienības ieņēma arī dzelzceļa mezglu ar lokomotīvēm un vagoniem.
Pēc preses ziņām Daugavpilī bija 70 000 iedzīvotāju, kas bija līdzīgs iedzīvotāju skaitam pēc 1897. gada tautas skaitīšanas.
Ar to noslēdzās lielinieku varas (ISKOLOTA) laiks Daugavpilī.
Atmiņas par vācu karaspēka iebrukumu Daugavpils apriņķī laikrakstā "Daugavas Vārds" (1927) publicējis kalupietis K.Grosbergs.
Vācu vara Daugavpilī pastāvēja līdz 1918. gada 9. decembrim (292 dienas).

Atsauces
D8be1b94735c175898ef543c4cf97730240b4087
48b1943f48e86a054babc322a51475226f1fbc9f
759df67165ebe993b3c400d8e60fd89f30706053
Ce11666cf58fd3aa1dc3947c46f5ecfca16d47d5