Latgales dati

1919. gada 3. oktobris

Latvijas armija Latgalē ienāca jau 1919. gada 5. jūnijā, kad tika ieņemta Krustpils.
Kaujas par Līvāniem kopumā ilga 3 mēnešus (26. augusts - 3. oktobris).
Latvijas brīvības cīņu gaitā 3. Jelgavas kājnieku pulks (komandieris kapteinis Jēkabs Osvalds Dombrovskis), izvietots Daugavas kreisajā krastā no Līvāniem līdz Kazimirišķiem (mūsdienās apdzīvota vieta Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā) 3. oktobrī agri no rīta forsēja Daugavu pie Cardrades (Jersikas) un Jadvigovas un pēc sīvas cīņas vakarā, 6.30. ieņēma Līvānus un Cargrades (Jersikas) staciju, kuru aizsargāja bruņuvilciens. Iegūts pretnieka 3 collu (7.62 cm) lielgabals.
Cīņās par Līvāniem un Cargradi piedalījās arī landesvēra vienība, kura 22. oktobrī bija spiesta atstāt Cargradi un atkāpties uz Šlosbergas muižu.
11. novembrī landesvēra vienība uzbruka ienaidniekam un aizdzina to līdz Nīcgales stacijai. Virspavēlniecības štāba ziņojumā Nīcgale bija 25 verstis no Daugavpils (mūsdienās 35 km). Četrās vietās tika saspridzināts dzelzceļš, tāpēc pretnieka bruņuvilciens cieta katastrofu. Pretnieks zaudēja 60 kareivjus. 90 tika sagūstīti.
1935. gada 9. jūnijā Līvānos pie dzelzceļa stacijas atklāts piemineklis brīvības cīņu dalībniekiem.
1938. gada 30. augustā atklāts piemineklis Krustpils Kapeles kapos kritušajiem 4. Valmieras kājnieku pulka kareivjiem kaujā pie Dubnas 1919. gada 26. augustā.
3. oktobris turpmāk bija 3. JKP svinama diena. Līvānu kaujas piemiņai pulka kapelmeistars virsleitnants Ernests Vilhelms Kuškevics /1889-1981/ sakomponēja uvertīru "Trešais oktobris". Daugavas motīvs bija arī 3. JKP pulka dziesmā "Cel man par Daugavu". Pulka karogā attēlota uzlecošos saules staros tautasmeita, kas aicina jaunekli pārcelt viņu pār Daugavai.
Ģenerālis J. Balodis, toreiz divīzijas komandieris un cīņu dalībnieks par Līvānu ieņemšanu: "Pasākums izdevās ar (samērā) maziem zaudējumiem un 3. okt. 1919. g. mēs ieņēmām Līvānus un pavirzījāmies uz priekšu".
Kaujas skats ar Daugavas forsēšanu attēlots mākslinieka un kapteiņa Herberta Mangolda lielformāta gleznā.

Atsauces
  • Blaževičs, I. “3. JELGAVAS KĀJNIEKU PULKA FORMĒŠANA UN LIKVIDĒŠANA.” Daugavas Vanagu mēnešraksts, 1999. 1. novembris.
  • “Kā atbrīvoja Līvānus.” Latgales Vēstnesis. 1936. 2. oktobris.
  • “3. Jelgavas pulka gada svētki.” Latvijas Sargs. 1925. 15. augusts.
  • “Jaunākās ziņas.” Jaunākās Ziņas. 1919. 4. oktobris.
  • “Jaunākās ziņas.” Jaunākās Ziņas. 1919. 12. novembris.
  • “Ģenerāļa Jāņa Baloža atmiņu fragmenti par Brīvības cīņu periodu [1.].” https://www.historia.lv/biblioteka/generala-jana-baloza-atminu-fragmenti-par-brivibas-cinu-periodu-1 (03.04.2019).
7684e0c4abc71432a414ab9ab25813d77c61cf31