Latgales dati

1921. gada 24. decembris

Pēterburgas—Varšavas un Rīgas—Orlas dzelzceļa līniju Galvenās dzelzceļa darbnīcas Daugavpilī dibinātas 1866. gadā. Gadā tās varēja veikt 350 lokomotīvju pamatremontu. 1912. gadā tajās strādāja 834 strādnieki.
Darbnīcas iznīcinātas kara laikā 1915. gadā.
Informācija par Daugavpils darbnīcu darbības atjaunošanu presē parādījās jau 1920. gada februārī, kad dzelzceļu virsvalde pieņēmusi lēmumu atstātās un bojātās lokomatīvas remontēt Daugavpilī. Darbnīcu iekārtas esot daļēji saglabātas, daļa, tostarp bijušās bibliotēkas 2000 grāmatu, izvestas uz Rīgu.
1921. gada 24. decembrī Latvijas satiksmes ministrs Jānis Pauļuks valdības uzdevumā paraksta vienošanos ar latviešu-vācu-holandiešu uzņēmēju grupu par Daugavpils dzelzceļa darbnīcu atjaunošanu. Pēc 30 miljonu rubļu finansējuma piešķiršanas presē izraisās diskusija par šādu darbnīcu izvietošanas mērķtiecību pie Latvijas robežas, kad starptautsikā situācija nav stabila. Līgums noslēgts uz 55 gadiem, garantē darbu sākumā 500 - 600 strādniekiem, vēlāk - pat līdz 3000 strāniekiem. Partneru intereses pārstāv Brēmenes firma "Karl Franke-Werne".
1922. gada jūlijā Daugavpilī ieradās vācu inženieri, kuru vadībā uzsākta iekārtu uzstādīšana. 1922. gada oktobrī publicēta ziņa, ka no dalības projektā tā ekonomiskā neizdevīguma dēļ izstājušies holandieši. Savukārt, 1922. gada decembrī tika paziņots, ka darbnīcu atjaunošana noritēs tikai ar valsts līdzdalību.
1923. gada pavasarī no vācu firmas "Karl Franke-Werne" nopirktas darbnīcu iekārtas. Vēlāk vācieši līgumu lauza. Latvijas puses izveidoja speciālu komisiju zaudējumu noskaidrošanai.
1923. gada vasarā publicētas ziņas, ka Daugavpils darbnīcām iekārtas tiks piegādātas no Vācijas (Rūras apgabala) ar aizkavēšanos izraisītā Rūras konflikta (okupācijas) dēļ.
1923. gada 1. jūnijā par Daugavpils dzelzceļa darbnīcu priekšnieku iecelts inženieris Vilis Krastiņš.
1923. gada oktobrī darbnīcas apmeklēja valdības delegācija, kura atzina par ekonomiski izdevīgu darbnīcu darbību. Tajās strādāja ap 400 strādnieki. Pārrunāts jautājums par dzelzceļnieku tehnikuma izveidi Daugavpilī.
1924. gada 15. janvārī darbnīcās izmēģinājumiem tika samontēta no Vācijas atvestā Padomju Krievijas pasūtījuma dīzeļlokomotīve, kura tika uzskatīta par tāla laika lielu novitāti.
Līdz 1927. gada jūlijam par darbnīcu vadītājs bija inženieris Roberts Garselis.
Kopš 1927. gada darbnīcu vadītājs - Pēteris Ģībietis.
1923. gada 12. maijā darbnīcas uzsāk darbību.
1923. gadā darbnīcās tika nodarbināti 430 cilvēki. Bija aprēķini, ka Daugavpils darbnīcās katru gadu varētu izremontēt 40 lokomatīves (Liepājās - 30), kas mazinātu izveidojušos lokomatīvju kapsētu. Tolaik Latvijā bija 209 lokomatīves.
1925. gada vasarā lokomatīvju remontā sāka pielietot elektrisko metināšanu - vienīgo Latvijā. Vēlāk ierīkota otra metināšanas telpa.
1928. gadā speciālisti atzina, ka labākas dzelzceļu darbnīcu telpas esot Daugavpilī. Uzlabojumi iespējami, jo darbnīcu trīs depo celtbes nav saistītas ar kopīgo apkuri.
1933. gada 14. maijā darbnīcas svinēja 10 gadu jubileju.
1934. gadā Daugavpilī būvē tanklokomatīves pasažieru vilcieniem.
1936. gadā pabeigts liels pasūtījums - 130 smaga tipa pārmiju izgatavošana. Smagās pārmijas domātas ierīkot, lai nesamazinātu vilcienu ātrumu sliežu krustojumos..
1939. gada 1. aprīlī slēgtas Daugavpils darbnīcu vagonu nodaļa. Turpmākos vagonbūvniecību veiks Liepājas darnbīcas.
1939. gada otrajā pusē darbnīcas ražoja truļus - platformas sliežu cela apkopei un remontiem.
1940. gada janvārī darbnīcu strādniekiem ierīkotas modernas atpūtas telpas.
Turpmākā vēsture:
- 1945. gadā Galvenās dzelzceļa darbnīcas pārdēvētas par Daugavpils tvaika lokomotīvju vagonu remonta rūpnīcu.
- 1962. gadā rūpnīca pārdēvēta par Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu.
- 1991. gadā rūpnīca pārdēvēta par Valsts dzelzceļa uzņēmums "LOKOMOTĪVE".
- 1994. gadā izveidota Valsts akciju sabiedrība "LOKOMOTĪVE". 1997. gadā uzņēmums nodots privatizācijai. 1998. gadā tas privatizēts.
- 2001. gadā Uzņēmums pārdēvēts par AS Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīca.

Atsauces
  • “Daugavpils dzelzceļa darbnīcas.” Ekonomists, 1922. 1. janvāris.
  • “Daugavpils dzelzsceļu darbnicas.” Darba Balss. 1922. 22. jūlijs.
  • “Nedēļas apskats.” Kopdarbība. 1922. 28. oktobris.
  • “Nedēļas apskats.” Kopdarbība. 1922. 2. decembris.
  • “Mašīnas Daugavpils darbnicām.” Svētdienas Rīts. 1923. 27. augusts.
  • “Likvidēta vagonu darbnīca Daugavpilī.” Dzelzceļnieks, 1939. Nr.7, 22. lpp.
  • “Daugavpils darbnicu atjaunošana.” Strādnieku Dzīve. 1923. 6. marts.
  • “Daugavpils darbnīcas.” Latvis. 1923. 17. janvāris.
  • “Daugavpils darbnīcu lieta.” Rīgas Ziņas. 1924. 29. oktobris.
  • “Lokomotivu jautajums uz mūsu dzelzsceļiem.” Nacionālais Darbs. 1923. 18. novembris.
  • “Atpūtas telpas Daugavpils darbnīcu strādniekiem.” Dzelzceļnieks, 1940. Nr.7.
  • “Lokomotivju bojātu cilindru sametināšana (liedēšana).” Latvijas Inženieru un Tehniķu Kongresa Biroja Žurnāls, 1925. Nr. 8/9.
  • “FTD darbnīcu 10 gadu darbības atcere.” Latgales Ziņas. 1933. 19. maijs.
25402bed56e4d2571e85c340d65cd5b3e8026644
Cdb0355ceb6e82740a33d8a41849a1cf5f4fc3ac
73b9f52af5821b9b95240af0db596255b1e14962
2f88b66c7472f66b5feb75f368a414d8dd351d65
1ca6a5757abb6d286eb4c03e083429b09c90aa13
9c8ed2031ebf8d29a58d70b634268f0d28d65084
34f7034e2fce837354d3693486029d5abb22fc5e
F907b6e329b5fa3f3043a34b208209e8bbcfe699
Ef6ebb14eb5509c2644c8cf03851292ddb33d25f
De73e4fd94c8684e1cc8a1325673b2f37f101acf
72741c20eb5218897302493acce46f8a9faddb3f
71bf7170244afb5268ac0d8d94a764e58d4b709d
Fca878b92e2f9d684b5591527de2a778a2bd70d3
F9af388ec40ea46b92ebf32c0adf96aab15f3c35