Latgales dati

1918. gada 15. oktobris

Bataljonu organizēja oktobra sākumā Samarā alternatīvā Krievijas valdība - Komuč (Komitet členov učerediteļnogo sobranija), kura neatzina boļševiku politiku. Bataljons pārdislocēts uz Troicku (tagad Čeļabinskas apg.), kurā iestājās latviešu brīvprātīgie, tāpēc to vēlāk nosauca par 1. Latviešu strēlnieku bataljonu. 1920. gadā pārcelts uz Latviju, sargāja Latvijas robežu un kā 3. bataljons tika iekļauts Daugavpils cietoksnī dislocētajā 10. Aizputes kājnieku pulkā, saglabājot savu nosaukumu.
1921. gada 21. februārī apstiprināta 1. Latvijas strēlnieku (Troickas) pulka karavīru krūšu nozīme.
1924. gada 29. oktobrī ielikts pamatakmens 10. Aizputes pulka un 3.Troickas bataljona piemineklim Daugavpils cietoksnī.
1924. gada 14. novembrī cietokšņa parkā tika atklāts piemineklis 10. Aizputes pulkam un 3.Troickas bataljonam.
10. Aizputes kājnieku pulka bataljons savu priekšgājējus atcerējās 15. oktobrī. Bataljona bija bijušā Troickas bataljona krūšu nozīme. Par bataljona dibinātāju uzskata pulkvedi - leitnantu Pēteri Dardzānu (1889, Dignājas pag. - 1985, Čikāga).
20.- 30.gados Daugavpilī dienēja bijušie troickieši - plkv. Andrejs Bubinduss, plkv. Pēteris Daukšs, kapt. Oskars Grīnvalds, kapt. Mārtiņš Martinsons, seržants Žanis Stepe.
Bataljona komandieri:
pulkvedis-leitnants Hermanis Noriņš /1922-1934/.
pulkvedis-leitnants Aleksandrs Aizpor - Čaplis /1934-1935/
pulkvedis-leitnants Fricis Voldemārs Strazdiņš /1935-1938/

Ad0074f5d816f38dfb6eeba3c5199634fc9edacd
88ef337bc0233909235a464d596772e176b4c14a
1fbb0150f781c1b17d33dbeb6a541663ae3cf4db
935942dbee798bf54e2b19ff5864d2b87dbce5b6
B1308c74d476480efcf2558a608e2b81af828540
09fdc4d5efd75f8d818ad18c40abc6e66d6e26d8