Latgales dati
Dzimis 1684. gadā.
Grāfs,
Inflantijas vojevoda (1769-1775) un kastelāns (1767-1769).
Ietekmīgas Latgalē muižnieku dzimtas pārstāvis, kura priekšteči cēlušies no Vestfāles. Vecvectēvu brāļu vidū bija virkne komturu.
1727. gadā no Ludingshauzeniem-Volfiem nopirka Līksnu un Kalupi. Tā veidojās dzimtas plašie īpašumi Latgalē un Zemgalē.
Vecākajā īpašumā Līksnā 1770.gadā uzcēlis baznīcu un pili.
1775. gadā atteicās no vojevodas statusu, lūdzot karalim piešķirt to viņa dēlam Janam Tadeušam (Janowi Tadeuszowi).
Seliška,2021 : [,,] Jozafats nomira savā Poļu Inflantijas īpašumā Līksnā (Liksnie), kura viņa bija tuvāka, nekā viņa senču mūžīgā Kurzemes rezidence Pilskalnē (Szlosberk).
Dzīvesbiedre Magdalena Budberga /1712-1770/.
Ģimenē 3 dēli un 5 meitas.
Dēls Jans Tadeušs Zībergs (pēc G.Manteifela - vienīgais no 3 brāļiem, kuram bija bērni, tāpēc Jans mantoja vecāko īpašumus), mazmeita - Izabella Helēna Plātere - Ziberga.
Dēls Jans Kazimirs Zībergs (1742-1820)
Dēls Jozefats Staņislavs Zībergs (?-1816)
Meita Ludvika ieprecēta Borhos, dzīvesbiedrs Jans Andžejs Jozefs Borhs.
Meita Barbara /1740-1811/ ieprecēta Tīzenhauzenos, kuru mazdēla Konstantīna Tīzenhauzena (dzīvoja mūsdienu Baltkrievijā 1786-1853) ģimenē ir dzimusi Marija Tīsenhauzena - Pšezdzecka, albuma - dāvanas Romas pāvestam Leo XIII izveides iniciatore.
Miris 1776. gada 28. janvārī Līksnā.
Atsauces
B60e6ca38db5d18f740687621f2614f8e9b8b4dd