Latgales dati
Dzimis 1777. gada 28. decembrī Kazimira Konstantina Plātera un Izabellas Ludvikas Borhas 7 bērnu ģimenē.
Grāfs (Šlosberga/ Pilskalne, Līksna).
1794. gada Kostjuško sacelšanās dalībnieks, tāpēc dzīvoja ārzemēs, atgriezās 1803. gadā.
Viļņas civilā gubernatora vietnieks /1816-1819/, Viļņas masonu ložu dalībnieks un dibinātājs, Viļņas universitātes goda biedrs /1805/, Vitebskas un Mogiļevas guberņu skolu inspektors, Kurzemes literatūras un mākslas biedrības dibinātājs /1815/.
Pirmais sniedzis operatīvi informāciju presē /Jelgavas vācu laikraksts//par Līksnas meteorītu 1820. gadā. Esot uzrakstījis eseju par meteorītu "Über Meteorit Lixna” (ar tabulām), kas nav saglabājusies.
Finansējis baznīcu celtniecību Ozolmuižā (1830) un Subatē (1831).
1803. gada 6. janvārī noslēdzis laulību ar Zībergu dzimtas pēdējo pārstāvi Izabellu Helēnu Zībergu un piekritis pieņemt sievas uzvārdu. Tā likti pamati varenai Plāteru - Zībergu dzimtai Latgalē un tās apkārtnē.
1803. gada 10. jūlijā pēc vecā stila (22. jūlijāpēc jauna stila) imperators Aleksandrs I parakstīja aktu viņš parakstīja aktu, kas ļāva grāfam Mihalam Plāteram papildināt savu vārdu sievastēva vārdu un turpmāk viņu mantojumā sauks par grāfu Plāteru-Zībergu.
Laulībā dzimuši 12 bērni, daži miruši bērnībā. Sadalot īpašumus, pieaugušie bērni saņēmuši mantojumu.
Jaunākais dēls Staņislavs Kazimirs Plāters - Zībergs kļuva par Arendoles un Kalupes muižas īpašnieku.
Dēls Henriks Plāters - Zībergs - Līksnas, Nīcgales, Vaboles īpašnieks.
Vecākais bērns - meita Ludvika Plātere - Zīberga apprecējas ar Varakļānu muižas īpašnieku grāfu Karolu Jeržiju Janu Borhu.
Eleonora? (1816-1840), apbedīta Patmaļu kapos. Norādīta kā Mihala un Izabela meita.
Visiespaidīgākais piemineklis rotā muižnieka Mihaila Plātera (1777-1863) kapu. Tas veidots kā 6m augsta kolonna, kuras pakājē ir masīva monolīta akmens plāksne. Dzimtas kapakmeņi un kapu krusti ir ļoti labi saglabājušies.
Iespaidīgs piemineklis Patmaļu kapos - 6 m augsta kolonna, kuras pakājē ir masīva monolīta akmens plāksne. Dzimtas kapakmeņi un kapu krusti ir ļoti labi saglabājušies.
Miris (pēc Pulvisa versija 1863. gada 1. novembrī) 1862. gadā Šlosbergā. Abedīts Līksnas Patmaļu kapos blakus agrāk mirušai dzīvesbiedrei.
Atsauces
8b49d0f04a9f392994e4212a1505e97ac8f9fddc
E61964c1594e37d65c7bbd223dc06d0ec61b8f66
D1b0d8541a4ca82a647a818deadc0cdf4ddf6950