Arturs Osvalds Aparnieks
Dzimis 1896. gada 25. februārī Madonas apriņķa Sarkaņu pagastā.
Militārs darbinieks (pulkvežleitnants, Ziemeļlatvijas partizānu pulka komandieris /1920/),
pašvaldību darbinieks (Krāslavas pilsētas domes deputāts /1928-/)
Daugavpils aizsargu pulka 3. bataljona komandieris /1925-/.
Dēvēts par Latvijas armijas speciālo vienību pirmo komandieri.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (kapteinis Ziemeļlatvijas partizānu pulkā). Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
Kopā ar savu vienību 1919. gada 7. jūnijā ieņēma Borhu (Atašienes) staciju un noturējās šajā rajonā līdz papildspēku pienākšanai, tā lielā mērā veicinādams Latgales atbrīvošanu.
Par nopelniem brīvības cīņās 1922. gada 23. oktobrī piešķirtas Lejasūdensdzirnavas Krāslavā, Rīgas ielā 10, kuras atklātas 1923.gadā.
Kandidējis Saeimas vēlēšanās 1928. gadā Latgales latviešu sarakstā.
Piedalījies Krāslavas ev. luter. baznīcas būvkomisijas darbā.
1940. gadā iecelts par Latgales kara apgabala priekšnieku. Pienākumus nav pildījis sakarā ar Latvijas okupāciju.
Arestēts 1940. gada augustā, ievietots Daugavpils cietumā, divreiz vests uz Stripu mežu "nošaušanai", liekot sev rakt kapu. Deportēts, atgriezies Latvijā 1956. gadā, 1966. gadā izbraucis uz ASV pie savas ģimenes. Ir nepabeigts atmiņu pieraksts.
pašvaldību darbinieks (Krāslavas pilsētas domes deputāts /1928-/)
Daugavpils aizsargu pulka 3. bataljona komandieris /1925-/.
Dēvēts par Latvijas armijas speciālo vienību pirmo komandieri.
Latvijas brīvības cīņu dalībnieks (kapteinis Ziemeļlatvijas partizānu pulkā). Apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni.
Kopā ar savu vienību 1919. gada 7. jūnijā ieņēma Borhu (Atašienes) staciju un noturējās šajā rajonā līdz papildspēku pienākšanai, tā lielā mērā veicinādams Latgales atbrīvošanu.
Par nopelniem brīvības cīņās 1922. gada 23. oktobrī piešķirtas Lejasūdensdzirnavas Krāslavā, Rīgas ielā 10, kuras atklātas 1923.gadā.
Kandidējis Saeimas vēlēšanās 1928. gadā Latgales latviešu sarakstā.
Piedalījies Krāslavas ev. luter. baznīcas būvkomisijas darbā.
1940. gadā iecelts par Latgales kara apgabala priekšnieku. Pienākumus nav pildījis sakarā ar Latvijas okupāciju.
Arestēts 1940. gada augustā, ievietots Daugavpils cietumā, divreiz vests uz Stripu mežu "nošaušanai", liekot sev rakt kapu. Deportēts, atgriezies Latvijā 1956. gadā, 1966. gadā izbraucis uz ASV pie savas ģimenes. Ir nepabeigts atmiņu pieraksts.
Miris 1968. gada 15. maijā Sanfrancisko.
Atsauces
- “Tiesu lēmumi.” Valdības Vēstnesis. 1935. 17. janvāris.
- “Krāslavas pilsētas domes jaunais sastāvs.” Latgales Ziņas. 1928. 21. decembris.
- “Arturs Aparnieks.” http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=58 (15.05.2015).
- Sīlis, T. “Dramatiskam karavīra mūžam apklustot.” Laiks, Ņujorka. 1968. 25. maijs.
