Latgales dati

1933. gada 22. janvāris

Uz Bigosovas (Indras) robežas bīskaps Boļeslavs Sloskāns tiek iemainīts pret kādu krievu ieslodzīto. Daugavpils dzelzceļa stacijā bīskapu sagaida daudzi pilsētnieki. Līdz tam B.Sloskāns dzīvoja Padomju Krievijā, kur tika arestēts un izsūtīts uz Solovku nometni. Ieslodzījumā pavadīja 5 gadus un 2 mēnešus.
Ceļā uz Rīgu B.Sloskāns apstājās Daugavpils stacijā, kur bija atnākuši vietējie garīdznieki, draudzes locekļi.
Daugavpils skolotājaj Veronika Rukliša atmiņās rakstīja, ka piedalījusies sagaidīšanas ceremonijā, pēc tam iebraukušie aicināti uz pusdienām 1. pamatskolas zālē.
Rīgā B.Sloskānu sagaidīja ap 2 tūkstoši, tostarp arī pāvesta nuncijs Cehini, Saeimas deputāti un ministri Kursītis un Rubulis.
Pastāv vairākas versijas par B. Sloskāna atbrīvošanas iniciatoriem. B. Bloskāns esot vēlējies palikt PSRS un vēlējās ciest un pat mirt par savu ticīgo tautu, bet viņš arī cerēja atgriezties savās Mogiļevas un Minskas diecēzēs Baltkrievijā. Par atgriešanās iniciatoriem tiek uzskatīti Apustuliskā nuncijs Antonīno Dzekīni (Antonino Zecchini) (nav pierādījumu), Rīgas palīgbīskaps J. Rancāns, tas noticis ar Romas pāvesta gribu. B. Sloskāna atmiņas: 1933. gada 30. marta audiencē es pastāstīju Svētajam Tēvam par visu, kas noticis, viņš man teica: “Jūs negribējāt atstāt Krieviju. Es arī neko nezināju. Tā gribēja Dieva Apredzība. Varat būt mierīgs.” ”

Atsauces
  • “V. E. bīskaps A. Sloskāns atgriezās no lielinieku trimdas dzimtenē.” Rīgas Vēstnesis. 1933. 26. janvāris.
  • Čačs, A. “Veronikas Ruklišas atmiņas.” Dzeive, 1982. Nr. 150, 20. lpp.
  • Jerumanis, P.M. “Jauna informācija par bīskapa B.Sloskāna izbraukšanu no PSRS 1933. gadā.” http://www.katedrale.lv/index.php?id=21052 (14.04.2019).