11. Dobeles kājnieku pulka dibināšanas diena un turpmākie notikumi

1919. gada 31. jūlijā no atsevišķām zemessargu vienībām nodibināts Liepājas 2. šķiras zemessargu bataljons. Vēlāk šo dienu sāk uzskatīt par pulka dibināšanas dienu. Nosaukumu pulks ieguva 1920 gada 15. februārī, kad armijas virspavēlnieks pārdēvēja Grobiņas pulku par 11. Dobeles kājnieku pulku, iedalot to Zemgales divizijā.
1920. gada 26. aprīlī pulks ierodas Latgales frontē, nomaina 3. Jelgavas kājnieku pulku un ieņem pozīcijas uz dienvidiem no Osvejas ezera.
1922. gada 9. jūlijā, piedaloties Satversmes sapulces priekšsēdētājam J.Čakstem, apsardzības ministram G.Zemgalam, pulkam pasniegts Dobeles pilsētas dāvātais karogs.
1925. gada 31. jūlijā Daugavpilī pulka 6 gadu svinības apmeklēja Valsts prezidents J.Čakste. Svinības uzņemtas filmā, ko demonstrēja Daugavpils kinoteātris "Kolizejs".
1929. gada 3. augustā 10 gadu svētkus svinēja kopīgi ar Aizputes pulku, piedaloties Valsts prezidentam G. Zemgalam. Pasākumā piedalās arī Igaunijas delegācija. Jubilejas sakarā daudzi tika apbalvoti ar Triju zvaigžņu ordeni un goda zīmi. Kapteinis Strazdiņš Militāro rakstu krājumam uzraksta pulka dibināšanas vēsturi.
1934. gada 17. augustā pulka 15 gadu svinības notika kopā ar 10. Aizputes pulka svētkiem. Dobeles pulkam tika sacerēta un pirmo reizi izpildīta dziesma - vārdu autors R. Bebris, komponists A. Feils. E. Sināts veltīja dzejoļus. Svētkos piedalījās ministru prezidents K. Ulmanis ar pieciem savas valdības ministriem.

1939. gada 4.- 5.augustā pulka 20. svētki tika atzīmēti kopā ar Aizputes kājnieku pulka dienu un Zemgales divīzijas 20 pastāvēšanas gadiem. Piedalās armijas komandieris ģenerālis K. Berķis un kara ministrs ģenerālis J. Balodis, kurš pulka karoga kātā iedzina sudraba naglu.

1943. gada 31. jūlijā Daugavpilī, 3. janvāra ielā 42, organizēts aizvesto pulka virsnieku un kareivju piemiņas pasākums.

Pulka orķestri no 1922. gada līdz 1928. gadam vadījis kapelmeistars Jānis Rābe /13/02.1896-22.02.1993/. Orķestris koncertējis Mežciema sanatorijas parkā. Vēlāk orķestri vadījis brīvmākslinieks Simsons, kurš arganizēja arī garnizona kori.
Viena no pulka tradīcijām - jauno virsnieku sagaidīšana, kas tika organizēta kopā ar pulka Dāmu komiteju.

Pulka štābs bija izvietots cietoksnī, Baloža ielā 2.

Pulka komandieri:
kapteinis Nikolajs Dūze (26.02.1920 - 01.10.1936)
pulkvedis Kārlis Bojārs (01.10.1936 - 05.10.1937),
pagaidu komandieris pulkvedis Kurše (05.10.1937 - 10.1938),
pulkvedis Teodors Brige (11.1938 - 10.1939)
pulkvedis Nikolajs Ābeltiņš (06.10.1939 - 06.1940).

Dažādos laikos pulkā dienējuši:
Seržants Ansis Kaupēns- vēlāk teiksmām apvītais laupītājs un slepkava, 1919. - 1920. gadā dienējis Dobeles (toreiz - Grobiņas) pulkā.
Kapteinis Arnolds Lasis /16.09.1898, Rīga-08.10.1980, Birmingena/, stāvējis sardzē pie Nacionālā teātra 1918. gada 18. novembrī Latvijas proklamēšanas akta laikā.
Pulkveds - leitnants Raimonds Bebris - pulka dziesmas teksta autors
Pulkvedis - leitnants Dāvis Veiss - pulka bataljona komandieris
Leitnants Vilis Pastenieks - sporta dzīves organizētājs.
Kapteinis - leitnants Ansis Augusts Inka - pašvaldību darbinieks
Kapteinis Teodors Ābeltiņš /1903-1944/ - leģiona virsnieks, kritis frontē
Kapteinis - leitnants Hugo Freimanis - kara lidotājs, pēc karaskolas dienēja pulkā /1923-1926/.
Kapteinis Ludvigs Knospiņš - gleznotājs un preses darbinieks.
Teodors Kalnājs (1915-2007) Latviešu leģiona virsnieks, atmiņu grāmatas "Karavīra ceļš" autors /2015/.
...........
Pulka 2. bataljona 3. ložmetēju rotā 1939.-1940. gada dienēja Antons Soms, kura dēls Henrihs Soms.
2. ložmetēju rotā 20. gadu beigās dienēja virsseržants Staņislavs Pakers (no Līksnas?), apbalvots ar TZO.