Latgales dati

1865. gada 18. septembris

Ar Viļņas ģenerālgubernatora K. von Kaufmana cirkulāru bijušajās Polijas teritorijās (Lietuvā, arī Vitebskas guberņā, tostarp Latgalē) 6 (18.) septembrī sākās latīņu drukas aizliegums, kurš turpinājās līdz 1904. gada 7. maijam (v.st. - 23. aprīlim).
I. Salceviča (2004): "Galvenais, kas veicināja šo drakonisko aktu, bija krievu un poļu interešu sadursme t.s. Ziemeļrietumu apgabalā, kurā ietilpa arī Latgale. Polija līdz ar Latgali bija nonākusi Krievijas varā un darīja tai daudz nepatikšanu. 19.gs. vidū nopietni tika pastiprināta pārkrievošanas politika nekrievu apgabalos – konkrēti Ziemeļrietumu apgabalā. [..]
Šis cirkulārs nebija veidots likumdošanas ceļā, tam bija vietēja rīkojuma raksturs, un tas bija spēkā vienīgi Ziemeļrietumu apgabala teritorijā. Tieši tāpēc par to ilgi trūka ziņu, bet tā iedarbības sekas nebija mazāk paralizējošas visai novada garīgās un kultūras dzīves attīstībai. "
Anna Stafecka (2000): "19. gs. otrajā pusē pēc poļu dumpja apspiešanas Latgalē veselus četrdesmit gadus ilgst drukas aizliegums. Dažas latgaliešu grāmatas tiek iespiestas ārzemēs (Holandē, Vācijā, Zviedrijā, Somijā) un kontrabandas ceļā ievestas Latgalē. Tās ir ļoti dārgas, un tikko no dzimtbūšanas atbrīvotajiem zemniekiem to iegādei trūkst līdzekļu. Bet lūgšanu un dziesmu grāmatas ir būtiski nepieciešamas, bez tām zemnieku garīgā dzīve nav iedomājama. Tādēļ rūpīgi tiek glabātas vecās pirms drukas aizlieguma laika iespiestās grāmatas, ar roku pārrakstītas atsevišķas nodilušās lapas, pamazām arī veselas grāmatas. Visbiežāk tās ir lūgšanu grāmatas, vēlāk arī praktiski padomi zemniekiem, folkloras materiāli, retāk - pašu autoru oriģinālsacerējumi. Rodas arvien vairāk un vairāk ar roku pārrakstītu un iesietu grāmatu (...), ko radījuši paši Latgales latviešu zemnieki."
Zināmākais grāmatu pārrakstītājs Latgalē drukas aizlieguma gados bija Andrivs Jūrdžs (1845-1925). Skolu nav apmeklējis, lasīt iemācījusi māte. Pašmācības ceļā iemācījies rakstīt un apguvis vairākas svešvalodas. Ar roku sarakstīja vairāk nekā 20 biezu sējumu, dažu pat ap 1000 lappušu, kā arī plānākas burtnīcas un atsevišķas lapiņas.
Rokrakstā izplatīti arī Pītera Miglinīka dzejoļi.

Atsauces
C4144cb0b92bd2863d82a3de193fa9d91ed01b77
B2e1cbf37045ab657b970fce935e09a55e5b913f
6ccb670932a3e32a3e6f6cb392c2e58f046686eb
B1fbfbbc33ef3537c34e6394b52a3d8a2ae4ce15
F26071f4bd321cafa6d2b6b6a8ce413eee00d61b
C91345293c75a4484c5814d722adb478d8eaf4fb