Latgales dati

1938. gada 11. aprīlis

Latvijas prese informē, ka Cietuma departaments nolēmis būvēt Līksnas pagastā netālu no Vaboles stacijas kūdras fabriku. Šim nolūkam departamentam iznomāts 300 ha liels "Ķirupes" purvs, paredzēts nodarbināt 250 ieslodzītos. Sākotnēji bija paredzēts kūdru nogādāt ar vagonetēm līdz Līksnas stacijai, bet šo projektu atzina par nelietderīgu un turpmāk attīstīja Vaboles stacijas variantu.
1938. gadā ieslodzītie cēla jaunu Vaboles dzelzceļa staciju, šaursliežu dzelzceļu no stacijas līdz Ķirupes purvam, iekārtoja darba nometni. Kokmateriālus baraku būvei cietumam piešķīra jau 1937. gada oktobrī. Kūdras iegūšanu paredzēts uzsāk 1939. gada pavasarī.
1939. gadā purvā strādāja viens elevators, kurš apstrādāja 100 steru kūdras dienā. Iegūta dedzināmā un pakaišu kūdra (saukta arī par brūno zeltu). Tā pārdota dzelzceļa virsvaldei, Daugavpils psihiatriskajai slimnīcai, citām iestādēm un lauksaimnieki (līdz 25 procenti no kopapjoma). Zemnieki kūdru pirka galvenukārt apkurei, lai žāvētu linus.
Iespējams, ka 30. gados interese par Vaboles kūdru palielinājās sakarā ar Daugavpils dziļumurbuma atklāšanu 1931. gadā, ka sāls iegūšanai plānoja Daugavpils apkārtnes purvu apgūšanu.
Vaboles kūdras fabrika darbojās arī pēckara gados. Apkārtnes iedzīvotāji espt piesavinājuies savām vajadzībām purva apstrādes un transportēšanas tehnikas ierīces, īpaši sliedes.

Atsauces
  • “Jauni uzņēmumi ieslodzīto nodarbināšanai.” Jaunākās Ziņas. 1938. 11. aprīlis.
  • “Jauns projekts.” Rīts. 1938. 3. marts.
  • “Nākošā gadā uzsāks kūdras ražošanu Ķirupes purvā.” Latgales Vēstnesis. 1938. 2. marts.
  • “Cietumnieki ceļ staciju.” Brīvā Zeme. 1938. 19. septembris.
  • “Ķirupes purvā kūdru raks 250 ieslodzītie.” Brīvā Zeme. 1938. 11. aprīlis.