Latgales dati

1931. gada 24. novembris

Būvniecības pārvalde izsludina konkursu par artēziskās akas izbūvi Daugavpilī Psihiatriskās slimnīcas vajadzībām. Aka izbūvēta 1932.-1934.gadā un tika uzskatīta savā laikā par dziļāko (567 m) artēzisko urbumu Latvijā. Akas rakšanai 1934.gadā tika pieprasīta papildnauda. Tas radīja ironiju sabiedrībā, ka it kā Daugavpilī tādā dziļumā atradīšot naftu.
1932.gada februārī projekta realizētāji bija ieurbušies 450 m dziļumā. Tika sarēķināts, ka 1 m urbšanas maksā 94 Ls. jau iztērēti 42 3000 Ls. Pieprasīti 130 000 ls.

Par sālsūdens izmantošanu ir vairāki varianti. Sāls iegūšanai vajadzīgs lēts kurināmais, piemēram, Daugavpils apkārtnes kūdra. 1934.gada 8.oktobrī speciālas apspriedes dalībnieki aizrādīja, ka sāls pasaules tirgū ir lēts produkts un Vācijā, piemēram, sāls rūpnīcās ir nodarbināti cietumnieki.
Aka tika demonstrēta kā tūrisma apskates objekts. Par to liecina 1936.gada 10.maijā Rīgā notikusī tūrisma propagandas diena, kurā Daugavpils piedalās ar šīs akas zīmējumu, ko veicis skolotāju institūta skolotājs Pūpols.
Dziļurbuma akā atklāts augstvērtīgs sālsūdens. Par tā izmantošanu lemj vairākas speciālistu apspriedes Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvaldē un Labklājības ministrijā.

Latvijas labklājības ministrija (min. V.Rubulis) 1935.gada 12.jūlijā lemj par Daugavpils slimnīcas dziļurbuma akas ūdens izmantošanu. 1932.- 1934. gadā tika veikts akas urbums un atklāts ūdens ar 8,1% sāls saturu. Tas esot šajā ziņā labākais ūdens Eiropā. Ministrija izstrādā vairākus sālsūdens izmantošanas variantus.

Atsauces
  • Zāns, V. “Dziļākie zemes urbumi Latvijā.” Jaunākās Ziņas. 1937. 13.novembris.
  • “Ko Daugavpils prezentēs tūrisma propagandas izstādē?” Daugavas Vēstnesis. 1936. 13.marts.
  • “Daugavpils pilsētas reljefs tūrisma izstādē.” Rīts. 1936. 28. marts.
  • “Vai Daugavpilī būs nafta?” Latgales Ziņas. 26.1.1934.
  • “Ķemeros urbs sāls aku.” Rīts. 1934. 9. oktobris.
  • “Pus kilometra zemē.” Latgolas Vōrds. 1932. 7. februāris.
545da3618dc24c4ed7f64c131534758e04b9ef41