Nikodems Rancāns
Dzimis 1870. gada 13. septembrī Zaļmuižas (Nautrānu) pagastā.
Politiķis (Latgales Pagaidu Zemes padomes loceklis /1917-1918/),
katoļu garīdznieks (prāvests /Rēzeknes Jēzus sirds baznīca, 1907-1918; Preiļi, 1920-1929),
izglītības darbinieks (pirmās draudzes skolas dibinātājs un skolotājs /Rēzekne, 1907/, Rēzeknes tirdzniecības skolas /1908/, Greiškānu zemkopIbas skolas /1912/ dibinātājs, Rēzeknes skolotāju izstitūts direktors /1929-1933/, Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijas direktors /1928/, Latgales Tautas universitātes dibinātājs /Rēzeknē, 1928/, skolas mācību grāmatu autors),
preses darbinieks (laikraksta "Sākla" /Pēterpils, 1906/),
literāts (pseidonīms Kristops Brēms, Brīdis, Bryute, Rēzeknīts, Spunde, publicists, feļetonists).
1917.gada Latgales kongresa dalībnieks. Viens no kongresa vadošajiem organizētājiem. L.Latkovska skatījumā nav bijis par apvienošanos par jebkuru cenu. A.Gobas skatījumā centies samierināt pretējos viedokļus un izvairījies no radikālam domām.
Māte - Pītera Miglinīka māsa Anna.
Brālis - pašvaldību darbinieks Izidors Rancāns
katoļu garīdznieks (prāvests /Rēzeknes Jēzus sirds baznīca, 1907-1918; Preiļi, 1920-1929),
izglītības darbinieks (pirmās draudzes skolas dibinātājs un skolotājs /Rēzekne, 1907/, Rēzeknes tirdzniecības skolas /1908/, Greiškānu zemkopIbas skolas /1912/ dibinātājs, Rēzeknes skolotāju izstitūts direktors /1929-1933/, Jaunaglonas meiteņu ģimnāzijas direktors /1928/, Latgales Tautas universitātes dibinātājs /Rēzeknē, 1928/, skolas mācību grāmatu autors),
preses darbinieks (laikraksta "Sākla" /Pēterpils, 1906/),
literāts (pseidonīms Kristops Brēms, Brīdis, Bryute, Rēzeknīts, Spunde, publicists, feļetonists).
1917.gada Latgales kongresa dalībnieks. Viens no kongresa vadošajiem organizētājiem. L.Latkovska skatījumā nav bijis par apvienošanos par jebkuru cenu. A.Gobas skatījumā centies samierināt pretējos viedokļus un izvairījies no radikālam domām.
Māte - Pītera Miglinīka māsa Anna.
Brālis - pašvaldību darbinieks Izidors Rancāns
Miris 1933. gada 21. jūlijā Rēzeknē. Apbedīts Rēzeknes katoļu kapos.
Atsauces
- “Zemes klēpī guldīts dižākais Latgales dēls monsinjors Nikodems Rancāns.” Latgales Ziņas. 1933. 28.jūlijs.
- “Rancāns Nikodems.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 405.lpp.
- Latkovskis, L. “Nikodems Rancāns.” Grām.: Acta Latgalica 4. p/s Latgaļu izdev., 1972. 88. lpp.
- “Pamarka "Latgolas kongress 1917" (1982).” http://latgalesdati.du.lv/ifoto/1982pamarka (02.05.2018).
- Ūdre, S. “Nikodems Rancāns un viņa "kungs Tvordovskys".” A 12, 2020. 3 (48) jūnijs - jūlijs, 46.-49.lpp.
- “VIESTURE: Nikodems Rancāns.” https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/kolnasata/viesture-nikodems-rancans.a136935/?fbclid=IwAR3h1URSsxAccoJWwPJQXUNpGkl19wd933ynS1K67C2XZZTz9b_HGKLryXk (27.11.2020).
