Aleksandrs Spicins [Александр Андреевич Спицын]
Dzimis 1858. gada 26. augustā Krievijā.
Zinātnieks (arheologs - autodidakts, profesors, PSRS Zinātņu Aladēmijas korespondētājloceklis).
Pazīstams senatnes pētnieks. Beidzis Pēterburgas universitāti (1882) kā vēsturnieks.
1893.gadā publicējis apcerējumu par Ludzas kapulauka atradumiem.
Franča Baloža disertācijā “Daži materiāli par latviešu/latgaļu cilts vēsturi 9.-13. gs.” (1909). latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kultūras raksturojums lielā mērā balstās uz A.Spicina Ludzas Odukalna publikāciju. Arī F.Baloža uzskats, ka uzkalniņkapi šai laikā Latvijas teritorijā radušies austrumu kaimiņu iespaidā, ir pārņemts no A.Spicina darbiem.
Спицын А. Люцинский могильник. Материалы по археологии России, изданные комиссией. Саннкт-Петербург,1893
Pazīstams senatnes pētnieks. Beidzis Pēterburgas universitāti (1882) kā vēsturnieks.
1893.gadā publicējis apcerējumu par Ludzas kapulauka atradumiem.
Franča Baloža disertācijā “Daži materiāli par latviešu/latgaļu cilts vēsturi 9.-13. gs.” (1909). latgaļu vēlā dzelzs laikmeta kultūras raksturojums lielā mērā balstās uz A.Spicina Ludzas Odukalna publikāciju. Arī F.Baloža uzskats, ka uzkalniņkapi šai laikā Latvijas teritorijā radušies austrumu kaimiņu iespaidā, ir pārņemts no A.Spicina darbiem.
Спицын А. Люцинский могильник. Материалы по археологии России, изданные комиссией. Саннкт-Петербург,1893
Miris 1931. gada 17. septembrī Ļeņingradā.
Atsauces
- Mugurēvičs, Ē. “Ar Ziemeļu Palmīras svētību un garu.” https://www.vestnesis.lv/ta/id/73744 (24.08.2022).