Latgales dati
Dzimis 1886. gada 30. oktobrī Stāmerienes pagastā.
Izglītības darbinieks (Ludzas apriņķa Šķilbēnu pagastskolas skolotājs /1907-1911/, Ludzas apriņķa tautskolu inspektors /1920-1938, vecākais šajā amatā Latgalē/, mācību grāmatu autors),
publicists,
3. Ludzas aizsargu pulka kultūras nozares vadītājs /1935-1938/.
Ludzas skolotāju biedrības priekšsēdētājs.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.
Populārākie darbi „Vecā un jaunā Latgale un viņas īpatnības” (1923), „Modernie audzināšanas jautājumi”, „Kā strādāt atjaunotā tautskolā”. Mācību grāmatas "Latviešu-krievu vārdnīca skolām un pašmācībai", "Īsa Latvijas vēsture latvju un cittautiešu skolām", "Matemātika pamatskūlom", "Apkōrtnes mōceiba latgalīšu pamatskūlom, "Īsa Latvijas vēsture" poļu un baltkrievu valodās, rakstu krājums "Ludzas apriņķis senāk un tagad".
Publikācijā par Latgales istabu (1938) rakstija, ka "sinces"(priekšnams) esot aizguvums no slavu valodas un tāds vārds lietots Harkovas apgabalā Ukrainā.
Dzīvesbiedre Anna Svenne (1891), deportēta 1941. gadā. no Ludzas, atbrīvota 1959. gadā.
Dēls Guntars, deportēts 1941. gadā no Ludzas, atbrīvots 1958. gadā.
Meita Vija Svenne, netika deportēta. Rēzeknes skolotāju institūta absolvente, skolotāja.
Tēva brālis Paulis Svenne, kura dēls Dzintars Svenne (1927-2017) uzrakstījis par dzimtu divas atmiņu grāmatas.
Miris 1938. gada 30. septembrī Rīgā, slimnīcā. Apbedīts Ludzas kapos.
Atsauces
9d15798a2a6a22295ea51940201f57546a7f4e8c
Eac82b056a01b09a9f18ece60c3ecfd3f906035e