Latgales dati
Dzimis 1893. gada 6. maijā Rēzeknes apriņķa Rāznas pagastā Vincas un Zuzannas Rubuļu ģimenē.
Politiķis (Tautas Padomes loceklis /1918-1920/, Satversmes sapulces deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 1., 2.Saeimas deputāts /Latgales Zemnieku partija; Latgales vēlēšanu apgabals, 1925-1928/),
preses darbinieks (laikraksta JAUNAS ZINIAS redaktors un izdevējs, laikraksta DRYVA izdevējs /1932/, laikraksta JAUNAIS VŌRDS izdevējs un redaktors /1927-1940/),
banku darbinieks (Valsts zemes bankas valdes loceklis /1922-1939/, tās pārvaldnieka biedrs /1939-1940/,
sabiedrisks darbinieks (Zviedrijas Latviešu katoļu biedrības un Latviešu katoļu un demokrātisko zemnieku bloka priekšsēdētājs).
Latviešu strēlnieku rezerves pulka mācību komandas priekšnieks. Kā podporučiks vadīja 1917. gadā dibināto latgaliešu strēlnieku sekciju, kas sekmēja Latgales apvienošanos ar pārējo Latviju.
Latgales /1917/ kongresa dalibnieks, viens no kongresa priekšsēdētāja F.Trasuna vietniekiem.
M.Bukšs: "F.Kemps nacīte Rubuļa un J.Rubuļs nikod niko loba nasaceja par Kempu " Cēlonis - J.Rubuļa piederība Iskolastrelam.
Beidzis Rēzeknes tirdzniecības skolu un Pēterburgas karaskolu 1915.
1929. gadā saņemta būvatļauja Rubuļa dzirnavu būvniecībai Krāslavā.
Personai "Jānis Rubulis" 1933. gadā Krāslavā nodega dzirnavas, sauktas par Kalna dzirnavām, jo atradās pilsētas paaugstinājumā salīdzinājumā ar Lejas (Aparnieka) dzirnavām.
Dzīvesbiedre Lilija Rubule mirusi pēkšņā nāvē Ķemeros 1939. gada augustā. Viņa Krāslavā pārvaldījusi Kalna dzirnavas, kokaudzātavu, siltumnīcu. Apbedīta Krāslavas katoļu kapos.
Pēc aiziešanas mūžībā Stokholmā palika atraitne un 2 mazgadīgi bērni, dēls jūrnieks kapteinis.
Meita Zuzanna precēta ar sabiedrisko darbinieku Aleksandru Kancānu.
Miris 67 gadu vecumā 1960. gada 21. aprīlī Stokholmā (Zviedrija). Apbedīts Stokholmas Ziemeļu kapos.
Atsauces
  • “Rubulis Jānis.” Grām.: Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 113.-114.lpp.
  • “Jāni Rubuli pieminot.” Grām.: Dzimtenes kalendārs 1985.gadam. Sast. pr. Kazimirs Vilnis. Apgāds: Trīs rozes. 380.-381.lpp. [foto].
  • Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 423.lpp.
  • “Miris Latgales politisks darbinieks.” Latvju Vārds. 1960. 28. aprīlis.
  • Zvirgzdiņš, K. “Kad Latvijas neatkarība sāka īstenoties.” Londonas Avīze. 1966. 22. aprīlis.
  • “Agri noslēdzies mūžs.” Daugavas Vēstnesis. 1939. 16. augusts.
  • “BIJ. DEPUTĀTS AIZSAULĒ.” Londonas Avīze. 1960. 20. aprilis.
  • “MIRIS JĀNIS RUBULIS.” Brīvība. 1969. maijs.
  • Bukšs, M. Francis Kemps. Ceineitōjs par tautas tīseibom. p/s Latgaļu izd., 1969. 214. lpp.
B54fb998c1eb30b24c4fe6bbe674f73b13368c9d
213fff240f6db50a91ccbeeb3ae8a5a3b7538c52
4829c0d090b9199d8937acd472a9b8d0b8d2d6d6
Af7744dc794a28518fd8e37e8d33f780262a225b
E549ec4ea8633f4887732df2aa609ae8e19e5a20
4f36c641773fe70d88c3294a6bf8bc67fb417b14
9dcf436ae98d9e30d90b5a1d96d9bed9bcf667ab
45aa67087490eb96b68d14c42087515ebd12dc45
841f88c22d61034b64b2444d7082ad1a5069a83c
3688b8650d91465a8ec4e0b260b74e6468aa5068
6012114ac0018d74f53498029027a583685e06bf