Juris Pabērzs (seniors)
Dzimis 1891. gada 29. jūlijā Kalupes pagasta Pabēržos Agates (dzim. Mukāne) un Staņislava Pabēržu ģimenē.
Jurists (miertiesnesis /Daugavpils apriņķis, 1917-1918, 1922-1923/, tiesnesis /Daugavpils apriņķis, 1919-1920/, Latgales apgabaltiesas loceklis /1923-1926/, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs /1926, 1928, 1929, 1931-1934, 1934-1940/, advokāts un juriskonsults /Rīga,1944-/);
valstsvīrs (Latgales lietu ministrs bez portfeļa /1926-1928/, tieslietu ministrs (1929-1931), Tautas labklājības ministrs /17.03.1934- 15.05.1934/, tieslietu ministrs A.Kirhenšteina valdībā /1940/),
politiķis (Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 3., 4. Saeimas /Latgales vēlēšanu apgabals, 1928-1934/ , Tautas saeimas, vēlāk LPSR AP deputāts /Prezidija loceklis; Latgales vēlēšanu apgabals, /1940-1947/),
prese darbinieks (laikraksta LATGALĪTS redaktors /1920-1922/, žurnāla DZIMTENES SKAŅAS redakcijas loceklis /1925/),
literāts (latgaliešu dzejas krājuma "Pavasara skaņas" (1913) autors, kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis /1920/).
Piedalījās Tautas Saeimas delegācijas sastāvā Maskavas apmeklējumā 1940. gada 5. augustā. kad Latvija kā padomju republika tika pievienota Padomju Savienībai.
1917. gada aprīļa /maija Rēzeknes kongresa dalībnieks, ievēlēts par Latgales Zemes padomes locekli.
Dēls Juris (juniors) Pabērzs.
Brālis Sebastjāns Pabērzs.
valstsvīrs (Latgales lietu ministrs bez portfeļa /1926-1928/, tieslietu ministrs (1929-1931), Tautas labklājības ministrs /17.03.1934- 15.05.1934/, tieslietu ministrs A.Kirhenšteina valdībā /1940/),
politiķis (Satversmes sapulces deputāts /Latgales vēlēšanu apgabals, 1920-1922/, 3., 4. Saeimas /Latgales vēlēšanu apgabals, 1928-1934/ , Tautas saeimas, vēlāk LPSR AP deputāts /Prezidija loceklis; Latgales vēlēšanu apgabals, /1940-1947/),
prese darbinieks (laikraksta LATGALĪTS redaktors /1920-1922/, žurnāla DZIMTENES SKAŅAS redakcijas loceklis /1925/),
literāts (latgaliešu dzejas krājuma "Pavasara skaņas" (1913) autors, kas ir pirmais atsevišķā izdevumā iznākušais latgaliešu dzejas krājums),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa valdes loceklis /1920/).
Piedalījās Tautas Saeimas delegācijas sastāvā Maskavas apmeklējumā 1940. gada 5. augustā. kad Latvija kā padomju republika tika pievienota Padomju Savienībai.
1917. gada aprīļa /maija Rēzeknes kongresa dalībnieks, ievēlēts par Latgales Zemes padomes locekli.
Dēls Juris (juniors) Pabērzs.
Brālis Sebastjāns Pabērzs.
Miris 1961. gada 22. aprīlī Rīgā. Apbedīts Raiņa kapos.
Atsauces
- “Paziņojums.” Valdības Vēstnesis. 2.11.1931.
- Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 99.-101.lpp.
- “Labklājības ministrija. Vēsture.” http://www.lm.gov.lv/text/73 (27.11.2014).
- Salcevča, I. “Jurists ar dzejnieka dvēseli.” Karogs, 1981. N. 8.
