Jānis Stencels
Dzimis 1883. gada 4. jūlijā Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
Uzņēmējs, Daugavpils maizes ceptuves "Stencelis" īpašnieks,
Daugavpils rūpnieku un tirgotāju valdes loceklis.
Uzņēmums atradās Jaunbūvē, 18. novembra ielā 94, arī Kauņas ielā 64. Pircēju iecienīta bija Stenceļa ražotā rupjmaize.
1934.gadā uzņēmums no Jauņas ielas 64. pārcelts uz Šosejas ielu 94 un paplašināts ar konditoreju. Uzņēmums pārreģistrēts arī pēc 1935. gada.
1905. gada reoilūcijas dalībnieks, bija spiests emigrēt uz ASV, atgriezies 1910. gadā.
1921. gadā preses ziņa, ka persona "Stencels"uzstājies socialdemokrātu sanāksmē Daugavpilī.
1929. gadā presē bija ziņa, ka namsaimnieks un ceptuves īpašnieks J.Stencelis pārdevis namīpašumu Daugavpilī, Šosejas iela 107, jaunsaimniecību un nolēmis doties uz Brazīliju. Drīz atgriezies Latvijā un Daugavpilī atjaunojis maiznīcas darbību.
1934.gada aprīlī presē parādījās maizes reklāma, kurā J.Stencels no Kauņas ielas 64. Lieldienās reklamē maizi.
Sabiedrisks darbinieks (atjaunotās Daugavpils latviešu biedrības pirmais priekšēdētājs /1920-?/, Daugavpils rūpnieku un tirgotāju biedrības valdes loceklis).
Daugavpilī kopš 1910.gada? Dēvēts par Daugavpils "maizes tēvu".
Deportēts 1941.gadā ar ģimeni no Daugavpils: Stencele Emīlija Terēze Kārļa m., dz. 1893, Stencelis Jānis Jāņa d., dz. 1922, Stencelis Jānis Kārļa d., dz. 1883.
Dēls Maksimilians Stencelis, vēl viens dēls un meita.
Daugavspils luterāņu kapos apbedīta Grieta Stencels (Pelcs). Dzīves gadi nav norādīti.
Daugavpils rūpnieku un tirgotāju valdes loceklis.
Uzņēmums atradās Jaunbūvē, 18. novembra ielā 94, arī Kauņas ielā 64. Pircēju iecienīta bija Stenceļa ražotā rupjmaize.
1934.gadā uzņēmums no Jauņas ielas 64. pārcelts uz Šosejas ielu 94 un paplašināts ar konditoreju. Uzņēmums pārreģistrēts arī pēc 1935. gada.
1905. gada reoilūcijas dalībnieks, bija spiests emigrēt uz ASV, atgriezies 1910. gadā.
1921. gadā preses ziņa, ka persona "Stencels"uzstājies socialdemokrātu sanāksmē Daugavpilī.
1929. gadā presē bija ziņa, ka namsaimnieks un ceptuves īpašnieks J.Stencelis pārdevis namīpašumu Daugavpilī, Šosejas iela 107, jaunsaimniecību un nolēmis doties uz Brazīliju. Drīz atgriezies Latvijā un Daugavpilī atjaunojis maiznīcas darbību.
1934.gada aprīlī presē parādījās maizes reklāma, kurā J.Stencels no Kauņas ielas 64. Lieldienās reklamē maizi.
Sabiedrisks darbinieks (atjaunotās Daugavpils latviešu biedrības pirmais priekšēdētājs /1920-?/, Daugavpils rūpnieku un tirgotāju biedrības valdes loceklis).
Daugavpilī kopš 1910.gada? Dēvēts par Daugavpils "maizes tēvu".
Deportēts 1941.gadā ar ģimeni no Daugavpils: Stencele Emīlija Terēze Kārļa m., dz. 1893, Stencelis Jānis Jāņa d., dz. 1922, Stencelis Jānis Kārļa d., dz. 1883.
Dēls Maksimilians Stencelis, vēl viens dēls un meita.
Daugavspils luterāņu kapos apbedīta Grieta Stencels (Pelcs). Dzīves gadi nav norādīti.
Atsauces
- Aizvestie: 1941. gada 14. jūnijs. Rīga, Latvijas Valsts arhīvs: Nordik, 2007. 207.lpp.
- “Tiesu sludinājumi.” Valdības Vēstnesis. 1935. 17. janvāris.
- “Latvieši likvidē savus īpašumus.” Latgales Ziņas. 1929. 22. marts.
- Daugavpilietis. “Pirmais...” Latgales Vēstnesis. 1934. 21. septembris.
- R, K. “Latvietis - latviskai idejai.” Latgales Vēstnesis. 1936. 7. janvāris.
- “Daugavpils „maizes tēvu" pieminot.” Daugavas Vēstnesis. 1941. 1. oktobris.
- “Par latvisku kultūru. Daugavpils latviešu biedrības darbības sākums.” Daugavas Vēstnesis. 1940. 4. maijs.
