Jānis Grišāns
Dzimis 1891. gada 5. oktobrī Dagdas pagasta Sabaļos.
Politiķis (Latgales Pagaidu Zemes padomes priekšsēdētājs /1917-1918/, Latvijas Tautas Padomes loceklis /1918-1920/),
valstvīrs (Latvijas Ārlietu ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis /1918/, Ārlietu ministrijas Politiski diplomātiskā departamenta Baltijas valstu nodaļas vadītājs /-16.01.1920),
banku darbinieks (Latgales Akciju bankas direktors - rīkotājs, Latvijas kredītbankas Daugavpils nodaļas vadītāja palīgs),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa pagaidu valdes priekšsēdētājs /1920/, atstajis amatu oktobtī veselības stāvokļa dēļ),
jurists (miertiesnesis),
uzņēmējs (Kapiņu pagasta Kameņecā piederēja ūdensdzirnavas un maza elektrostacija pie Jaunaglonas, dzirnavas atklātas 1873. gadā, nacionalizētas 1941. gadā un pārdēvētas par Kameņecas dzirnavām, īpašumis atguvis dēls Oļģerts).
sabiedrisks darbinieks (Daugavpils pirmo Latgales skolotāju kursu organizētājs).
1917. gada aprīļa / maija Latgales kongresa dalībnieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni /1928/.
Dzīvesbiedre Lūcija Grišāne. 2 bērni (meita Lidija un dēls Oļģerts /1924-2001).
Brālis mediķis Pēteris Grišāns.
Citi fakti:
Persona "Jānis Grišāns" 1917. gadā Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās figurēja kā miertiesnesis.
Persona "Jānis Grišāns" bijis Latvijas kredītbankas Daugavpils nodaļas biedrs (Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 1. augusts, 1935),
Persona "Jānis Grišāns" dzīvojis Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10/12.
Kopš 20. gadu beigām J. Grišāns dzīvoja Rēzeknē Dārza ielā 37, tad privātmājā Brīvības ielā.
Dēla Olģerta krustmāte bija Valerija Seile.
valstvīrs (Latvijas Ārlietu ministrijas sevišķu uzdevumu ierēdnis /1918/, Ārlietu ministrijas Politiski diplomātiskā departamenta Baltijas valstu nodaļas vadītājs /-16.01.1920),
banku darbinieks (Latgales Akciju bankas direktors - rīkotājs, Latvijas kredītbankas Daugavpils nodaļas vadītāja palīgs),
pašvaldību darbinieks (Daugavpils apriņķa pagaidu valdes priekšsēdētājs /1920/, atstajis amatu oktobtī veselības stāvokļa dēļ),
jurists (miertiesnesis),
uzņēmējs (Kapiņu pagasta Kameņecā piederēja ūdensdzirnavas un maza elektrostacija pie Jaunaglonas, dzirnavas atklātas 1873. gadā, nacionalizētas 1941. gadā un pārdēvētas par Kameņecas dzirnavām, īpašumis atguvis dēls Oļģerts).
sabiedrisks darbinieks (Daugavpils pirmo Latgales skolotāju kursu organizētājs).
1917. gada aprīļa / maija Latgales kongresa dalībnieks.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni /1928/.
Dzīvesbiedre Lūcija Grišāne. 2 bērni (meita Lidija un dēls Oļģerts /1924-2001).
Brālis mediķis Pēteris Grišāns.
Citi fakti:
Persona "Jānis Grišāns" 1917. gadā Krievijas Satversmes sapulces vēlēšanās figurēja kā miertiesnesis.
Persona "Jānis Grišāns" bijis Latvijas kredītbankas Daugavpils nodaļas biedrs (Valdības Vēstnesis: Ceturtdiena, 1. augusts, 1935),
Persona "Jānis Grišāns" dzīvojis Daugavpilī, Lāčplēša ielā 10/12.
Kopš 20. gadu beigām J. Grišāns dzīvoja Rēzeknē Dārza ielā 37, tad privātmājā Brīvības ielā.
Dēla Olģerta krustmāte bija Valerija Seile.
Miris 1945. gada 27. septembrī izsūtījumā Vjatlagā.
Atsauces
- “Grišāns Jānis.” Grām.: Es viņu pazīstu: latviešu biogrāfiskā vārdnīca. [redaktors Žanis Unāms]. [Grandheivena]: Raven Printing, 1975. 192.lpp.
- Latgaliešu politiķi un politiskās partijas neatkarīgajā Latvijā. Sast. Ē.Jēkabsons, V.Ščerbinskis. Rīga: Jumava, 2006. 64.-65.lpp.
- Valdības Vēstnesis, 1934. 29.decembris.
- Strods, H. citi. “Latvijas pilsoņu martiroloģijs Vjatlagā 1938–1956 - Ciltskoki.lv.” http://doc.mod.gov.lv/lv/gramatas/VJATLAG/files/vjatlag_2006.pdf (05.09.2018).
- Latkovskis, L. Latgaļu uzvōrdi, palames un dzymtas. [B. v.] Latgaļu izdevnīceiba, 1968. 293. lpp.
- Grišāne, V. No sevis saknes projām nemet... Grišānu dzimta. Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2009. 222.-227. lpp.
- “Pavēle nr. 56.” Valdības Vēstnesis. 1920. 19. marts.
- “ānis GRIŠĀNS.” https://www.mfa.gov.lv/ministrija/arlietu-dienesta-vesture/padomju-un-nacisma-okupacijas-varas-represetie-latvijas-republikas-arlietu-dienesta-darbinieki/janis-grisans (22.10.2020).
