Latgales dati
Dzimis 1893. gadā Valmieras pagastā.
No NKVD līdz KGB: "Sūrmanis Jānis 1893, Valmieras apr. Valmieras pag., arestēts 05.12.40. 1919.-1921. g. strādāja par lietvedi Rēzeknes un Daugavpils policijas iecirkņos".
Aresta bridī bija dzelzceļa policijas Daugavpils iecirkņa darbvedis. Savus iespaidus Rīgas centrālcietumā publicējis rakstā laikrakstā "Dauagvas Vēstnesis". Tajā minēti daudzi cietuma ieslodzītie.
[..] Atceros Abrenes apr. rob. aps. bat коm. pltn. О. Jansonu, politiskās pārv. darbinieku Grīnbergu, Žiguru, Purniņu, Salnaju, Šiliņu, Dilānu, Muižnieku (visiem piespriests nāves sods), bet Jansonu (apžēlots 15 g„ Grīnbergs, Muižnieks un Purniņš atrasti nošauti), Krim, pol d-pils raj. priekšnieku Skuju, Dzelzsc. polic. priekšniekus J. Ozoliņu (nošauts), Briedi (8 g.), Dzelzsc. polic. D-pils iec. priekšn. pal. P. Osiņu (20 g.), žurnālistu - redakt. Tumaševiču, ar sievu skolotāju no D-pils (15 un 8 g), vieglo važoni K. Grizānu, šoferi Bartkeviču vai Beleviču un otru no 5. raj. Šoseju un zemes c. d., vārdu piemirsu (abiem nāves sods), D-pils kond. brig. rīkot. Ragueli, ekspluat rev. 4. iec. Grāvīti (8 g.), Lok. vadīt. Alunānu, pārbraukt sardz. Dzalbes dēlu (5 g.), dzelzc. darbin. Čechoviču un Peršteinu (pirmām 5 g.), Beleviču un J. Delgialovu no Jēkabpils, lauksaimn. J. Kirilovu un Kukolkinu no Abrenes apr., kara tiesas sekr. R. Tomsonu, bij. krim. insp. K. Asari, restor. īpašn. Zālamanu, krāsot Tralmaku, Juglas manufakt. darbin. J. Fernestu, lauksaimn. Grīnvogelu no Dundagas (atbrīvots), Grīnšteinu no Jēkabpils apr., Brencēnu no Rīgas apr., mežzini Beķeri no Rēzeknes, spiestuves «Rota» direkt- Ansonu (10 g.)s robež. aps. kapt. Hochlačovu, valsts tipogr. darbin. V. Rēķi, šoferi Harenkovu pie br. Kamariniem, Lauksaimn. kameras priekšsēd. Dzērvi, bij. lekšlietu min. Gftlbi, polic. insp. Ķīseli, ģen. Gopperu (nāves sods un apžēlots10 g.), Tiesu palātas priekšsēd. Lazdiņu (nāves sods), Rīgas apgabali prokuror. Karčevski-Kalmi (aizvests uz Maskavu), Dr. Peku, lauksaimn. Žīdu no Cēsu apr. (atbrīvots), bij. lekšlietu min. darbin. Ozoliņu (atbrīvots), skolotāju Sisajevu vai Sigajevu no
Rīgas (arī gleznotājs), skolniekus Kronbergu un Lonfeldu no Rīgas (pēdējais Jūrn. dep. dir. dēls), Dzelzc. virsv. darbin. Upīti (nāves sods), dzelzc. 1. ceļu iec. priekšn. Pētersonu, maiznieku V.Freimani no Rīgas, ' veterinārās pārv. darbin. un dziedoni M. Purviņu, dzelzc. polic. Rīgas iec. priekšn. un sport. Dimzu, Kūdras dir. Cielēnu (nošauts), Rīgas pref. Pol. darbin. Alksni (nošauts), Treiju, Trofimovu, lidotāju Mukānu (no Nīcgales), D-pils pref. 2. iec. priekšn. Lindi (nošauts). iec. priekšn. J. Spergu, skoln. Lāci (ar kupri), no Grīvas vai Rīgas, Rīgas pils. parv. darbin. Reinbachu, Centralciet. bij. priekšn. Pommeru, pref. pal. Jansonu, plkv. Streipu (nošauts), bij. Rēzeknes apr. priekšn. V. Zarānu, krim. Pol. priekšn. Silarāju (nošauts), angļu kons. darb. Markuzi (15 g.), atv. kapt. Dāvi (nāves sods), bij. Saeimas dep. Cukuru-Slaugotni, fabr. darbin. Brinkmani, žurnālistu - red. Gailīti no Jelgavas. Cietuma slimnīca mira rob. aps. kapt. K.Ertsdorfs (6. 111 1941. g.), robežsarg. A. Plotka (12. 111 1941, g.) un bij. finan. min. Punga.
Miris.
Atsauces
  • No NKVD līdz KGB: politiskās prāvas Latvijā 1940-1986 : Noziegumos pret padomju valsti apsūdzēto Latvijas iedzīvotāju rādītājs. 1999. 739. lpp.
  • Sūrmanis, J. “Daugavpilieša drūmās dienas Rīgas centralcietumā.” Daugavas Vēstnesis. 1941. 15. novembris.