Jozefs Kotrba
Dzimis 1858. gadā Čehijā.
Mūziķis (mežradznieks; pūtēju orķestra diriģents),
izglītības darbinieks (Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas mūzikas skolotājs).
Beidzis Prāgas konservatoriju. Krievijas ķeizariskā orķestra mežradznieks (27 gadi).
Latvijā (Jelgavā) kopš 1909. gada.
Jelgavas zemkopības skolas evakuācijas laikā /1913-1917/ ar skolas pūtēju orķestri piedalījās Latgales latviešu kongresa /1917.gada maijs/ manifestācijā. Orķestris kopā ar savu vadītāju saskatāms vienā no gājiena fotogrāfijām.
Pēc preses ziņām, J.Kotrbas izvadīšanas ceremonijā 1929. gadā piedalījušies ļoti daudz cilvēku - "tādas grandiozas bēres Jelgava vēl nebija piedzīvojusi".
J. Kotrbas meita Adalberta Marija /1905, Maskava-1997, Iecava/, Iecavas baznīcas ērģelniece /1945-1972/, bija precējusies /1937/ ar luterāņu mācītāju (strādājjs arī Latgalē) Jūliju Augustu Viduleju.
Adalbertas un Jūlija dēls Andris Viduleja saglabāja Latgales kongresa laika sarkanbaltsarkano karogu, kurš tika slēpts Iecavā, vēlāk Rīgā. 2004. gadā karogu nodeva blabāšanai Cēsu vēstures muzejs. Savukārt, 2017. gadā karogs tika nodots glabāšanai Latgales kultūrvēstures muzejam.
izglītības darbinieks (Jelgavas lauksaimniecības vidusskolas mūzikas skolotājs).
Beidzis Prāgas konservatoriju. Krievijas ķeizariskā orķestra mežradznieks (27 gadi).
Latvijā (Jelgavā) kopš 1909. gada.
Jelgavas zemkopības skolas evakuācijas laikā /1913-1917/ ar skolas pūtēju orķestri piedalījās Latgales latviešu kongresa /1917.gada maijs/ manifestācijā. Orķestris kopā ar savu vadītāju saskatāms vienā no gājiena fotogrāfijām.
Pēc preses ziņām, J.Kotrbas izvadīšanas ceremonijā 1929. gadā piedalījušies ļoti daudz cilvēku - "tādas grandiozas bēres Jelgava vēl nebija piedzīvojusi".
J. Kotrbas meita Adalberta Marija /1905, Maskava-1997, Iecava/, Iecavas baznīcas ērģelniece /1945-1972/, bija precējusies /1937/ ar luterāņu mācītāju (strādājjs arī Latgalē) Jūliju Augustu Viduleju.
Adalbertas un Jūlija dēls Andris Viduleja saglabāja Latgales kongresa laika sarkanbaltsarkano karogu, kurš tika slēpts Iecavā, vēlāk Rīgā. 2004. gadā karogu nodeva blabāšanai Cēsu vēstures muzejs. Savukārt, 2017. gadā karogs tika nodots glabāšanai Latgales kultūrvēstures muzejam.
Miris 1929. gada 21. aprīlī Jelgavā. Apbedīts Jelgavas katoļu kapos.
Atsauces
- Pumpuriņš, T. Sarkanbaltsarkanās - Latvijas karoga krāsas. Cēsu vēstures un mākslas muzejs, 2000. 69.lpp.
- “Jāzeps Kotrba miris.” Zemkopis, 1929. 10. maijs, 206. lpp.
- Kļaveniece, A. “Karoga stāsts vijas caur Iecavu.” http://news.lv/Iecavas-zinas/2017/04/28/karoga-stasts-vijas-caur-iecavu?related=yes (25.03.2018).
- “1917. gada Latgales kongresa svinīgais gājiens.” http://latgalesdati.du.lv/ifoto/1917gajiens (06.04.2018).
