Latgales dati

1929. gada 17. novembris

Svinībās piedalās valsts prezidents Gustavs Zemgals, ministru prezidents Hugo Celmiņš, tautas labklājības ministrs Vladislavs Rubulis. Sarīkojuma sākumā deputāts J.Trasuns klātesošos iepazīstināja ar nama celšanas vēsturi. Namu būvēja Latgales kultūras biedrība, ko izveidoja 1924. gadā trīs Latgales politiskās partijas. Nams būvēts uz biedrības gruntsgabala brāļu Skrindu ielā. Izrādīja F.Trasuna lugu “Nūgrymušō piļs”. Pils celtniecības darbus vadīja inženieris Francis Kemps.
Sākotnējo projektu izstŗadāja vācbaltu arhitekts Arnolds Maidels, bet šis impozantais projekts netika realizēts.
Ir liecības, ka pasākuma organizatoriem neizdevās vienoties ar garīdzniecības pārstāvjiem par dalību pasākumos. To neapmeklēja arī krievu deputāti.
Otrā pasaules karā ēka tika nopostīta, pēc kara - atjaunota. Tagad tas ir Rēzeknes pilsētas kultūras nams Brāļu Skrindu ielā 3.
Tautas nama celtniecība izsauca diskusijas arī Daugavpili par līdzīga nama celtniecību.

Atsauces
  • “Rēzeknē atklāta "Latgales Tautas pils".” Latgales Ziņas. 1929. 22. novembris.
  • “Rēzekne. Skats uz pastu un Tautas namu.” http://www.zudusilatvija.lv/objects/object/14510/ (04.11.2014).
  • “Vai Daugavpils sliktāka par Rēzekni?” Latgales Ziņas. 1929. 25. oktobris.
  • Dribins, L., Spārītis, O. Vācieši Latvijā. Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2000. 195. lpp.
62b338df17dba0a2cbe9f02fabbf2040cf02f4de
1636d32a718ff49c6a1d57cfc32d53f5e7974ad0
8125d7c2ffa687822b2c9e76c3bc0b6f070bec5a
Fc1217108d7bc9870df47437e638fe3075d04643