Latgales dati

1931. gada 7. septembris

Baznīcu konsekrēja bīskaps Jāzeps Rancāns, veltot to Jaunavas Marijas pasludināšanas godam.
Celtniecības vēsture (FB Latgales baznīcas): Par jaunās baznīcas celšanu sāka rūpēties priesteris Fēlikss Laizāns. Ar viņa gādību arhitekts 1898. gadā izstrādāja mūra baznīcas celšanas plānu. To apstiprināja Vitebskas gubernatora pārvalde 1902. gadā. Pēc tam F. Laizāns sāka vākt līdzekļus baznīcas celšanai. Būvdarbus viņš neuzsāka, jo 1908. gadā tika pārcelts uz Rundāniem. Andrejs Sviklis 1909. gadā Baltinavā uzsāka celt akmens mūra baznīcu. Būvdarbnieki bija krievu tautības, no Rēzeknes apriņķa, Ozolmuižas. Baznīcas celšanai izmantotos akmeņu ņēma uz vietas, bet ķieģeļus veda no Kārsavas. Priesterim A. Sviklim, kurš sagādāja visus materiālus baznīcas celšanai, bija liela pieredze baznīcu celtniecībā, jo viņš bija pie Minskas atjaunojis Sverženas baznīcu, Nira pilsētiņā atjaunojis kapliču un Stolpcos baznīcu. Baltinavā dievnamu viņš uzbūvēja līdz logiem.
Pēc Pirmā pasaules kara, visi materiāli tika izvazāti. Vecuma un nespēka dēļ A, Sviklis pēc kara neuzņēmās turpināt baznīcas celšanu. Baznīcu turpināja celt Pēteris Gadzāns. Baznīcas celšanā pieļāva daudz kļūdu. Kad baznīca bija uzcelta pagāja tikai daži gadi, un mūri sāka drupt. 1931.gadā baznīcu pabeidza celt Vitālijs Trepša. 1931. gadā bīskapa Jāzepa Rancāna vizītes laikā jaunā baznīca tika iesvētīta.

Atsauces
  • NEIKŠANIETIS,, N. “EDUARDA SMIĻĢA PIEMIŅAI.” Treji vārti, 1969. Nr.14, 28.-32.lpp.
46fe75b9234445ffbf9520ce8c27083324568076