Otrā pasaules kara gaitā padomju armija ieņem KĀRSAVU, RĒZEKNI un DAUGAVPILI

Kaujās par Daugavpili krita ap 2500 (2 536) Sarkanās armijas kareivju. Kaujas par Daugavpili iemūžinātas pieminekļos:
Sarkanarmieša galva, izvietota Garnizona kapos Sila ielā, pirms tam - pie iebraukšanas pilsētā no Rīgas puse.
Obelisks (toreizējā Sarkanarmijas ielā)
Karadarbības rezultātā (ieskaitot arī 1941. gada kaujas) tika iznīcināta 85 % pilsētas. Šis fakts kādreiz bija fiksēts informatīvajā plāksnē, kas bija izvietota Daugavpils dzelzceļa stacijā. Uz šo momentu pilsētā dzivojuši ap 15'000 iedzīvotāju.
Atzīmējot šos notikumus, padomju armijas Augstākais virspavēlnieks Staļins izdod pavēli par karaspēka daļu apbalvošanu un svētku salūtu Maskavā.
Karojošo pušu militārās vienības:
Sarkanās armijas 4. triecienarmijas 311. strēlnieku divīzija, kura nosaukta Daugavpils / Dvinskas vārdā - 311-я стрелковая Двинская Краснознамённая ордена Суворова дивизия.
Daugavpils / Dvinskas vārds piešķirts 72. mīnmetēju pulkam, kurš turpmāk pārfomēts par 338. reaktīvās artilērijas brigādi. Tā izvietota PSRS tālajos austrumos Primorskas novadā. Padomju laikā bija tradīcija šajā brigāde iesaukt karavīrus no Latvijas, arī Latgales un Daugavpils. Brigādē 70.gados dienējis Romualds Gadzāns un citi.
360. strēlnieku divīzija (komandieris ģenerālmajors Ivans Činnovs).
Vācu 16. armijas 225. divīzija (komandieris ģenerālleitnants Valters Rize (13.12.1892 - 21.07.1965).