Latvijas Neatkarības kara Latgales atbrīvošanas operācija: atbrīvota Kalupe

Sarkanā armija bija stipri nocietinājusi Kalupes un Višķu ezeru līniju. Tika izmantoti arī stiepļu žogi. Šajā rajonā uzbruka 3. Jelgavas kājnieku pulka (3. JKP) 1. bataljons un 3. bataljons (komandieris pulkvedis-leitnants Jānis Stulpiņš). 2. bataljons pēc izstrādātā plāna uzbruka citā virzienā - uz Daugavpili.
3. bataljons ieņēma Aizupiešus (ciems pirms Kalupes) un Kalupi. 1. bataljons uzbruka labajā flangā un ieņēma Ūdu. Pēc stipras kaujas un, iestājoties krēslai, pulks palika līnijā Ūda - Kalupe.
Latvijas armijas virspavēlnieka štāba frontes ziņojumā bija teikts, ka Kalupe atbrīvota pēc niknām kaujām.
Kalupes ieņemšana bija minēta Latvijas armijas virspavēlnieka štāba frontes 5. janvāra ziņojumā:
"Višķu stacijas virzienā mūsu daļas pēc sīvām cīņām ieņēma Kalupes (Koluba) miestu un sekmīgi virzās uz priekšu. Saņemti gūstekņi, ložmetēji, daudz lielgabalu lādiņu un telegrāfa un telefona aparātu".
4. janvārī Kalupē izvietotās vienības uzņēma sakarus ar kreisajā flangā uzbrūkošo9. Rēzeknes kājnieku pulka 2. bataljonu, kurš dislocējās Vārkavas mežā, Čeirānos, Lazdānos, Lozdās.
Laikraksta "Brīvā Zeme" kara korespondenta skatījumā Kalupe bija stratēģiski svarīgs miests, kurš ir daudzu Latgales ceļu mezgls.
Pie Kalupes ienaidnieks cieta ievērojamus zaudējumus un bija novājināts, tāpēc 3.JKP 5. janvārī strauji virzījās uz priekšu un ieņēma līniju Lazdāni - Stradišķi. Jāpiebilst, ka šajās kaujās pulks uzbruka bez artilērijas atbalsta (?).
Citviet ir minēts, ka šajā virziena darbojās 1. Latvijas artilērijas baterija (V. Bišentropa atmiņas).