Lietuvas armijas vienības iesaistās Latvijas atbrīvošanā: (8.6.1919-3.1.1920)

- 8. jūnijā Lietuvas karaspēks pāriet Kauņas - Kurzemes guberņas veco robežu. Sīvas cīņas ap Lašiem, Eglaini un citviet.
- 13. jūnijā Lietuvas armijas Panevēžas grupas komandieris izdeva pavēli par atļauju virsleitnantam Jānim Indānam formēt karaspēka grupu no Augškurzemes mežos esošajiem bruņotajiem partizāniem un uzņemt šo karaspēka vienību Lietuvas armijas operatīvajā pakļautībā un apgādībā kopējai cīņai pret lieliniekiem. 19. jūnijā atļauju pulka dibināšanai deva Lietuvas armijas virspavēlnieks ģenerālis Silvestrs Žukausks.
- 9. jūlijā lietuvieši ieņēma Bebreni, Dvieti, Eglaini, Ludvinovu, Jaungrīnvaldi, Vecgrīnvaldi.
- 23. augustā Lietuvas armijas virspavēlniecība deva pavēli sākt uzbrukumu, lai atbrīvotu Daugavpili no lieliniekiem. Kaujās piedalās Vītauta pulks.
Naktī uz 24. augustu sākās divu bataljonu uzbrukums Daugavpils virzienā. 1. bataljonam - jāieņem Kalkūni, jāforsē Daugava, jāieņem Daugavpils dzelzceļa stacija. 2. bataljonam bija jāforsē Daugava un jāieņem Daugavpils cietoksnis.
- 29. augustā 2. bataljons sasniedza Daugavas kreiso krastu.
- 29. augustā (1. septeembrī?) 1. bataljons ieņēma Kalkūnus, bet tik apturēts Grīva tuvumā. Latviešu sarkanie strēlnieki lietuviešus padzen no Kalkūniem. Palīgā lietuviešiem nāk poļi. Turpmāk lielinieki centās atgūt Kalkūnus.
Starp poļu un lietuviešu vienībām tika novilkta demarkācija līnija. Dzelzceļa Daugavpils - Zarasi līnija atradās lietuviešu kontrolē, kaut gan to centās ieņemt poļi.
- 1919. gada cīņu nobeigumā lietuvieši ieņēma frontes sektoru no Grīvas (piederēja poļiem) līdz Kazimirišķiem (20 km platu).
Lietuviešu armija Latvijas teritorijā pret Sarkano armiju cīnījās 210 dienas - no 1919. gada 8. jūnija līdz 1920. gada 3. janvārim. Vairāk vai mazāk intensīvas kaujas ar sarkanarmiešiem ilga 149 dienas. Šajā laikā dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 lietuviešu karavīru.