Latgales dati

1917. gada 12. augusts

Rīgas pilī notika Vidzemes un Latgales Pagaidu zemes padomes, Rīgas sabiedrisko organizāciju padomes, Rīgas pilsētas domes, Strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomju un latviešu strēlnieku apvienota sanāksme.
Protestējot pret lielinieku pārstāvju dalību, sanāksmē atteicās piedalīties Kurzemes Pagaidu zemes padomes pārstāvji. Latgales Pagaidu zemes pārstāvji laikā nevarēja ierasties. Piedalījās Iskolastrela latgaliešu sekcijas 5 pārstāvji. M.Bukšs uzskata, ka konferencē izskatīts īpašs latgaliešu projekts Latvijas autonomijas jautājumā un kā referants bijis Vladislavs Rubulis.
Konferencē saskaņoti Latvijas autonomijas projektus. Konference atbalstīja prasību pēc apvienotas un nedalītas Latvijas kā patstāvīgas autonomas vienības Krievijas demokrātiskajā republikā, ar likumdošanas, izpildu, tiesu un vietējās pašvaldības varu Latvijas tautas un tās Satversmes sapulces rokās.
Tika pieņemts lēmums, kura 3. panta saturs ir: “Latgalei kā Latvijas īpatnējai sastāvdaļai piešķirama patstāvība vietējās pašvaldībās, valodas, skolu un baznīcas lietās.”
Līdz ar to akceptēti Latgales kongresa lēmumi. Latgalei veltītais rezolūcijas teksts izmantots 1967. gada plakātā "Latvijas apvienošonas kongresu 50 godu atverei. 1917 -1967" un pamarkā, ko veidojis mākslinieks J.Trūps..
Tā bija vienīgā un pēdējā visu politisko organizāciju apspriede autonomijas jautājumā. Sanāksmē piedalījās 52 dalībnieki.
.

Atsauces
  • “Latvijas apvīnošonas kongresu 50 godu atcerei. 1917-1967.” Dzeive, 1967. Nr. 82, marts - apreļs, 1. lpp.
  • Šilde, Ā, Latvijas vēsture. 1914-1940. Daugava: 1976. 126. - 128. lpp.
  • 20. gadsimta Latvijas vēsture: Latvija no gadsimta sākuma līdz neatkarības pasludināšanai 1900-1918. Red. V.Bērziņš. I daļa. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgads, 2000. 603. - 604.lpp.
  • “1917. goda Latgolas kongresa atcerei.” Latgola. 1952. 30. aprīlis.