Latgales dati

1916. gada 22. jūnijs

Šajā datumā (v. st.) laikraksts "Drywa" publicē līksnietes Annas Šalkovskas vēstuli par Līksnas adatu fabriku evakuācijā Krievijā.
Fabrika izvietota Tučkovā, 70 verstis no Maskavas, ir dzelzceļa stacija.
Autore raksta "...Jaunos apstākļos neskan lielgabalu dārdi, bet pietrūkst mīļās Līksnas baznīcas. Tuvākā katoļu baznīca Maskavā. Tur esot latviešu baznīckungs. Uz Tučkovu divas reizes bijis atbraucis katoļu priesteris, kurš runājis poļu valodā...."
Mūsdienās Tučkovas tuvumā (8 km) ir adatu rūpnīca, kas dibināta uz vietas 1884.gadā.
Iespējams, ka radniecīgas ražotnes esamība noteica arī evakuētās Līksnas adatu fabrikas novietošanu.
1913. gadā Līksnas adatu fabrika bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Latgalē, jo tajā strādāja 344 strādnieki (1908/1909 - 464), apgrozījums 500 tūkst. rbļ. (1908/1909 - 299 tūkst.). Vēl lielāki uzņēmumi bija tikai Līvānu stikla rūpnīca (513 strādn., 520 tūkst. rbļ. produkcijas), A/S-bas «V. A. Lapšins» sērkociņu fabrika Daugavpili (450 strādn., 801 tūkst, rbļ. prod.). Pārējos uzņēmumos krietni mazāk - Hurina saru fabrika Krāslavā (185 strādn., 500 tūkst. rbļ. prod.) un Līvānu korķu fabrika (180 strādn., 275 tūkst. rbļ. produkcijas). Par fabrikas strādnieku dzīvi ir raksti latgaliešu presē, piemēram, autors K.Skrinda.
Fabrikas īpašnieks bija Jans Plāters - Zibergs.
1962. gadā Latvijas PSR ZA Vēstures institūta etnogrāfu ekspedīcija no 14. jūnija līdz 18. jūlijam strādāja Daugavpils un Preiļu rajonā. Etnogrāfa S.Cimmermaņa atskaitē ir ziņas, ka ekspedīcijas laikā iegūti materiāli par Līksnas adatu fabriku.

Atsauces
A09d5c14c4fde5ac43a4d46995e0510e30a3b6cd
97b019a1035b780e704dc4a97a7c58e34c476531
E2e8a67f34413ea11932f5cda72979f0e76f7c0d
17e5a46e0bbc5d9ec74d1d05c12cbc1350b6930c