Latgales dati

1832. gada 19. jūlijs

1830.-1831.gada poļu sacelšanās iespaidā Krievijas imperators Nikolajs I izdeva ukazu par katoļu klosteru slēgšanu Krievijā. Formāli tāda rīcība tika motivēta ar klosteru mazapdzīvotību, kas bija izveidojusies pēc sacelšanās, kad daudzi garīdznieki tika arestēti vai atstāja klosterus. 1832. gadā Krievijā tika slēgti 104 katoļu klosteri.
Latgalē tajā laikā 7 klosteri:
jezuītu klosteris Daugavpilī,
dominikāņu klosteris Pasienē, Aglonā un Rušonos,
bernardiešu klosteris Viļānos,
lācariešu jeb misijas kongregācijas klosteris Krāslavā,
žēlsirdīgo māsu klosteris Krāslavā (slēgts 1864.gadā).
Pēc 1832. gada darbojās dominikāņu klosteris Aglonā, kurš kļuva par nometinājuma vietu slēgto klosteru mūkiem. Tikai neilgu laiku pēc 1832. gada turpināja darboties Krāslavas žēlsirdīgo māsu klosteris (līdz 1864.gadam), lācarieši Krāslavu atstāja 1842. gadā.

Atsauces
  • Vaivods, J. Katoļu baznīcas vēsture Latvijā. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1994. 453-454, 456, 459-460.lpp.
2fb3e662df53bbcb01d37413a81bba2867d4f392