Latgales dati

1939. gada 1. jūlijs

Izrakumus vada prof. Francis Balodis. Līdz 16. septembrim visumā Jersikas pētīšanai izmantotas 2047 viena cilvēka darba dienas. Tas nozīmē apmēram viena cilvēka sešu gadu darbu, ko te 2, 5 mēnešu laikā veikuši Pieminekļu valdes un Valsts vēsturiskā muzeja darbinieki, studenti, skolnieki un 15—20 strādnieku.
Noskaidrots, kas ir senā Jersika un kādi ļaudis tur mājojuši. Izrakumos atrasts ap 2500 vērtīgu senlietu. Uz izrakumu pamata prof. Dr. Fr. Balodis secina, ka Jersika bijusi latviešu karaļa Visvalža rezidence un bagāts tirdzniecības centrs. Visvaldis bijis viens no ievērojamākiem un labākiem latviešu patriotiem, kas visilgāk un nenogurstošāk cīnijies, lai latviešu zemi neieņemtu svešnieki. 1209. g. ordenis nodedzinājis Jersiku un Visvaldis bijis spiests doties uz Rīgu pie bīskapa lūgt žēlastību. Pēdējās ziņas par Jersiku ir no 1239. g. Šis gads arī ir atzīts par Jersikas bojāejas un Visvalda nāves gadu.

Daļu naudas (700 ls) piešķir Daugavpils pilsētas valde. Tā cer, ka daļu izrakumos atrastā varētu nodot glabāšanā jaunajam Daugavpils muzejam.
Izrakumu atradumi bija izstadīti Valsts vēstures muzeja Daugavpils nodaļas izstādē, kas 1940. gada 9. jūnijā ievadīja Latgales dziesmu svētku plašo kultūras programmu.

Atsauces
  • Ābers, B. “Ziņas par Jersikas izrakumiem.” Daugava, 1940.05.01, 483.-484.lpp.