Latgales dati

1995. gada 24. septembris

Arhibīskaps J.Pujats vada Ludzas baznīcas konsekrāciju. Jaunais barokālais
dievnams, līdzīgi kā Aglonas bazilika, ir veltīts Dievmātes debesīs uzņemšanai. Baznīcu sāka būvēt 1938. gadā. Baznīca 47 metrus augsta un 720 kvadrātmetrus ietilpīga. Jaunās sbaznīcas caltniecības darbu vadītājs Polijas pilsonis Jureks Jasevičs., kurš piedalījies Vecrīgas ēku restaurēšanā. Minēts arī poļu restaurators Zdislavs Čameckis. Nobeigumā strādaāa ap 15 strādnieki, bet vasarā līdz 60. Baznīcā ir modernas krystaceļa gleznas, ko darinājis Latgales mākslinieks Jānis Bārda. Masmedijos atrašanās vieta dēvēta par Ludzas Baznīckalnu.
1) Ludzas katoļu draudzes pirmsākumu, domājams, varētu meklēt 14. gadsimta beigās, kad tika uzcelta Ludzas Livonijas ordeņa pils. Pie pils atradās arī baznīca, taču Livonijas kara laikā tā nodegusi.
2) 1599. gadā Ludzas stārasts Lurencs Skarbeks atjaunoja izpostīto pili un uzcēla dievnamu Ludzas luterāņu draudzei. Krievu-poļu kara laikā 1654. gadā šī baznīca atkal nodega.
3) 1687. gadā uz pakalna blakus pilij, vietā, kur bija atradušās iepriekšējās baznīcas, uzcēla koka baznīcu, kuru diemžēl sagaidīja tāds pats liktenis kā iepriekšējās – tā nodega 1736. gadā.
4) Pēc diviem gadiem kanoniķis Abrickis ar draudzes locekļu atbalstu sāka celt jaunu koka baznīcu, kuru 1742. gadā iesvētīja Livonijas bīskaps Puzina. Baznīca bija celta baroka stilā ar diviem torņiem un krustveida formā. Šī baznīca stāvēja ilgi un nodega vien pēc 200 gadiem, 1938. gada 11. jūnijā, lielajā Ludzas ugunsgrēkā.

Atsauces
3c9fd1773b2d8dfd04d2bc5ce74012c6fde032f2
E0c1131c79304472022164927bcd3519d1ea3e42
81f9e1bf6ec3895d6fad3e7d1d33318e754aa06f
79aa41415633cf4181485912d456c8790e83c2e5
174e3c54776b41d19e3d4ff8c6ba7f412d88bc26
Bcb6c9dcafa4bdc796a4aa871216be08f58603d3
5446fb557d2865383a3e40c88b31182841b3566d
7bb3c6206482bbb0a5277510f4c7e93d75bddb8b